Tweet

6. novembris, Brisele – Eiropas amatpersonas atzīst ātrvilciena līnijas "Rail Baltica" ekonomisko nozīmi Eiropas kontekstā, un piekrīt, ka projekts īstenojams pēc iespējas ātrāk. Šāda nostāja izriet no šīsnedēļas EP Transporta un tūrisma komitejā notikušās "Rail Baltica" projekta koordinatora Pavel Teličkas (Pavel Telička) ziņojuma uzklausīšanas, norāda Latvijas EP deputāts Roberts Zīle. „ilgi gaidītā projekta īstenošana var sākties jau šī gada beigās, sākot ar esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa – Rīga – Tallina. Plānots, lai līdz 2013. gadam nodrošināt pasažieru un kravu pārvadājumus ar ātrumu vismaz 120 km/h," stāsta deputāts.

Atgādinām, ka dažādos projekta apstiprināšanas posmos finansējums „Rail Baltica“ vairākkārt bijis apdraudēts. Tajā skaitā, diskutējot par ES liela mēroga infrastruktūras TEN – T budžeta prioritāšu pārskatīšanu savulaik tika ierosināts samazinātajam finansējumam izvēlēties tikai tā saucamos visai ES svarīgus projektus, kas varēja novest pie Baltijas valsti vienīgā skarošā projekta svītrošanas no TEN-T prioritātēm. Nosaucot šādu nostāju par diskriminējošu, deputāts R.Zīle jau tobrīd norādīja, ka "Baltijas valstīm nav savienojuma ar citu ES valstu elektrības tīkliem (izņemot mazas jaudas Igaunijas un Somijas savienojums), ar tā dēvēto "veco" Eiropu mums nav mūsdienīgas dzelzceļa līnijas, kas faktiski nozīmē mūsu izolētību no vidus Eiropas."

Kā norāda R. Zīle, "Koordinators atzina, ka šaubas par projekta ekonomisko lietderību ir pagaisušas. Vismaz vārdos projekts šobrīd tiek atzīts par stratēģiski svarīgu ne tikai reģionam, bet ES kopumā. To apstiprinājuši arī kravas un pasažieru pārvadājumu uzņēmumu izrādītā interese, jo ES Skandināvijas un Baltijas valstu ostās ienākošo preču plūsma uz ES dienvidiem palielinās. Projekta lietderība tiek skatīta arī saistībā ar kravu plūsmu rietumu-austrumu virzienā, kas patiesībā ir vēl aktuālāka".

Šīsnedēļas debatēs parlamentā, atbildot uz R. Zīles jautājumu par projekta finansējumu, koordinators Telička norādīja – projektam paredzēto finansējumu nedrīkst samazināt. „Koordinators parlamentā bija vēl konkrētāks, norādot, ka tieši sliktā  finanšu situācija reģionā un visā ES ir vēl viens iemesls projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Līdz ar augsto inflāciju un cenu kāpumu projekta īstenošanas izmaksas nākotnē ievērojami palielināsies,“ stāsta R. Zīle. 

Telička informēja, ka pagājušā gadā projektā iesaistītās valstis vienojušās par stratēģiskajiem projekta mērķiem līdz 2013. gadam - vienādot tehniskos sliežu parametrus, lai vilcieni varētu pārvietoties ar ātrumu 120-160 km/h.

Latviju un Eiropas lielākās valstis savienojoša ātrvilciena līnija "Rail Baltica" nodrošinātu efektīvāku Baltijas valstu integrāciju Eiropā. Esošais dzelzceļa tīkls Baltijas valstīs ir būvēts pēc Krievijas standartiem, un dzelzceļa satiksme ir nosacīti lēna. Tā pašreiz nav tehniski savietojama ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīkliem. Uz Lietuvas un Polijas robežas tiek veikta vagonu riteņu platuma maiņa, atsevišķos sliežu ceļa posmos vilciena ātrums ir tikai 40-60 km/stundā.

Roberts Zīle norāda: "Sliežu platums ir un paliek būtiskākais „Rail Baltica“ projekta jautājums. Kamēr reģionā saglabājas šauro sliežu ceļi, būtiski - nodrošināt tehniski modernus sliežu savienojumus. Nākotnes perspektīva ir visās Baltijas valstīs ieviest Eiropas platuma sliežu ceļu, tā izbūves iespējas un nepieciešamība tiks pētīta šī gada sākumā Eiropas Komisijas apstiprinātajos izpētes projektos".

Periodā no 2007.-2013. gadam no TEN-T budžeta paredzētais finansējums sešiem pasākumiem Baltijas valstīs (trīs izpētes un trīs rekonstrukcijas projektiem) ir 120 miljoni EUR, taču valstīm vēl jānodrošina finansējums aptuveni 300 miljonu EUR apmērā. No Latvijas budžeta būs nepieciešami gandrīz 38,5 miljoni latu.

Latviju un Eiropas lielākās valstis savienojošā ātrvilciena līnija "Rail Baltica" ir viens no ES liela mēroga infrastruktūras TEN – T budžeta prioritārajiem projektiem. 2004. gadā ar Eiropas Padomes Lēmumu 884/2004/EC "Rail Baltica" projekts tika iekļauts ES prioritāro transporta tīkla sarakstā.
 

Ance Gulbe (UEN grupas administratore)
ance.gulbe@europarl.europa.eu
telefons: + 33 3 881 73709 (Strasbūra)
gsm: + 32 486 936 955 (Brisele)

Guna Zaķe - Baltā (deputāta R. Zīles palīdze)
roberts.zile-assistant2@europarl.europa.eu
telefons: + 32 2 28 47224 (Brisele),
+ 33 3 881 77224 (Strasbūra)
gsm: + 32 484 925 924
gsm: + 371 291 274 33
fakss:+ 32 2 28 49224 (Brisele), + 33 3 881 79224 (Strasbūra)
www.ep-uen.lv/zile