Tweet

Komisija šodien pieņēma savu ikgadējo stratēģijas dokumentu par Eiropas Savienības paplašināšanās politiku. Tajā ir uzsvērta ES paplašināšanās politikas loma Eiropas Savienības stabilitātes, drošības un konfliktu novēršanas stratēģiskajās interesēs. Komisija aplūko arī panākumus, kas pēdējos gados gūti Rietumbalkānu valstīs un Turcijā, un izklāsta turpmākos uzdevumus. Rietumbalkānu valstu virzību uz dalību ES var paātrināt, ja tās izpilda vajadzīgos nosacījumus. Ir jābūt iespējai panākt, ka 2009. gada beigās tiek uzsākts pievienošanās sarunu ar Horvātiju pēdējais posms ar nosacījumu, ka Horvātija izpilda visus vajadzīgos nosacījumus. Sarunu norise ar Turciju arī turpmāk būs atkarīga no reformu norises valstī.

Paplašināšanās kalpo ES stabilitātes, drošības un konfliktu novēršanas stratēģiskajām interesēm. Tā ir palīdzējusi vairot labklājību un veicināt izaugsmes iespējas, uzlabot saikni ar svarīgiem transporta un enerģijas piegāžu ceļiem un palielināt ES ietekmi pasaulē. Ņemot vērā pēdējā laika stabilitātes problēmas austrumos no ES, paplašināšanās politikas konsekventa īstenošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Pašreizējā paplašināšanās programma aptver Rietumbalkānu valstis un Turciju.

Iepazīstinot ar ziņojumiem, komisārs paplašināšanās jautājumos Olli Rēns teica: „Nosacītais un orientējošais virzības plāns Horvātijai, ko mēs šodien iesniedzam, ir uzskatāms par iedrošinājumu Horvātijai turpināt reformu īstenošanu. Panākumi ir atkarīgi no Horvātijas spējas izpildīt pievienošanās ES nosacījumus. Iespējams, ka orientējošais izpildes grafiks būs jāpielāgo, ņemot vērā Horvātijas gūtos panākumus. Tagad viss ir atkarīgs no Horvātijas rīcības. Komisija cieši uzraudzīs nosacījumu izpildi.”

„Tāpat es atzinīgi vērtēju panākumus, kas gūti Rietumbalkānu valstīs.  To virzību uz dalību ES var paātrināt, ja tās izpilda vajadzīgos nosacījumus.  Potenciālās kandidātvalstis, kuras parāda savu gatavību, varētu iegūt kandidātvalstu statusu. Mēs sagatavosim tehnisku un saimniecisku pamatojumu par to, kā sekmēt Kosovas1 integrāciju Eiropā.”

„Turcija ir stratēģiski ļoti nozīmīga Eiropas Savienībai, un es atzinīgi vērtēju konstruktīvo lomu, ko tā uzņēmās Kaukāza krīzes laikā. Tāpat es atzīmēju, ka iekšpolitiku 2008. gadā raksturoja liela politiskā spriedze. Tagad es sagaidu, ka Turcija no jauna uzsāks reformas pasākumus. Sarunu norise arī turpmāk būs atkarīga no reformu norises Turcijā.”

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvusi labus panākumus saistībā ar tiesu sistēmas reformu un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistību īstenošanu un, īstenojot Ohridas nolīgumu, turpina stiprināt etniski daudzveidīgu demokrātiju. Tomēr tai ir jānodrošina brīvas un godīgas vēlēšanas un jāuzlabo dialogs starp galvenajām politiskajām partijām un dalībniekiem. Ir gūti arī panākumi saistībā ar korupcijas apkarošanu, civildienesta reformu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un nodarbinātības veicināšanu.  Tomēr ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Komisija turpinās cieši uzraudzīt panākumus šajās jomās.

Albānija, Melnkalne, Bosnija un Hercegovina turpina īstenot savus attiecīgos pagaidu nolīgumus un ir guvušas panākumus būtiskās reformas jomās. Tiesiskuma un administratīvo rīcībspēju stiprināšana joprojām ir būtisks uzdevums šajās valstīs. Jo īpaši Albānijā ir jānodrošina pienācīga sagatavošanās 2009. gada parlamenta vēlēšanām un to pienācīga rīkošana. Melnkalnei ir mērķtiecīgi jāturpina īstenot tiesu sistēmas reforma. Bosnijai un Hercegovinai tagad steidzami jāpanāk politiskā vienprātība un jāturpina reformu īstenošana jo īpaši tādēļ, lai uzņemtos lielāku atbildību par savu pārvaldību.

Serbijai ir jāturpina pozitīva notikumu attīstība, pilnībā sadarbojoties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un gūstot būtiskus panākumus prioritārajās reformas jomās, kas saistītas ar tiesiskumu un ekonomisko reformu. Ja Serbija šos nosacījumus izpildīs, 2009. gadā tā varētu iegūt kandidātvalsts statusu.

Kosovai arī ir tāda pati Eiropas perspektīva kā pārējām Rietumbalkānu valstīm. Vispārējā stabilitāte tika nodrošināta. Tomēr Kosovas integrācija Eiropā vairumā jomu joprojām ir agrīnā posmā. Komisija 2009. gada rudenī iesniegs tehnisko un saimniecisko pamatojumu, kurā tiks novērtēts, kā var veicināt Kosovas turpmāko politisko un sociālekonomisko attīstību, un izpētīts, kā Kosova, kā daļa no reģiona, var vislabāk gūt panākumus saistībā ar pievienošanos ES.

Komisija turpina veikt pasākumus, lai padarītu Eiropas perspektīvu reālu iedzīvotājiem un uzņēmumiem Rietumbalkānu valstīs. Ja attiecīgie noteikumi būs izpildīti, Komisija 2009. gadā var, izvērtējot katru valsti atsevišķi, ierosināt vīzas prasību atcelšanu.


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085421, 67085414
kaspars.kreics@ec.europa.eu
ivars.busmanis@ec.europa.eu
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: www.ec.europa.eu/latvija