Saturs atjaunots pirms ne vairāk kā 15 minūtēm
Šodien ir 2024. gada 29. aprīlis 10:20:25
Pasaule » Komisija Briselē rīko debates par tulkošanu — Eiropas valodu
Izvēlies kategoriju:
Rādīt informāciju: Ziņas Foto ziņas Preses relīzes Tirgus ziņas Intervijas
Komisija Briselē rīko debates par tulkošanu — Eiropas valodu
Autors: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa, 05/11/2008 13:32

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un daudzvalodības komisārs Leonards Orbans uzaicinājuši 16 plaši pazīstamus Eiropas tulkotājus, rakstniekus, izdevējus un literatūrkritiķus no dažādām valstīm uz 6. novembrī Briselē plānotajām pusdienlaika debatēm par tulkošanu un kultūru. Pusi dienas pirms debatēm dalībnieki diskutēs par tulkošanu kā kultūru dialoga atslēgu, intelektuālo tiltu starp mazām un lielām valodām, visiem tulkošanas veidiem un ar to saistītajiem cilvēkiem.

“Manuprāt, tulkošana ir viena no daudzvalodības izpausmēm,” teica komisārs Orbans. “Sabiedrība ir daudzvalodīga ne vien tad, kad tās locekļi spēj runāt daudzās valodās, bet arī tad, kad tās valoda tulkojumos pastāvīgi saskaras ar citām. Faktiski tulkošana ir nepārtraukta saruna, kurā piedalās autors, tulkotājs un lasītājs. Eiropā mēs ļoti labi zinām, ka turamies kopā lielākoties tāpēc, ka uzturam sarunas.”

Pusdienlaika debatēs uzaicinātie dalībnieki

JACQUES DE DECKER (Belģija)
MYRIAM DIOCARETZ (Nīderlande)
BERNARD FOCCROULLE (Belģija)
FRANCOIS JULLIEN (Francija)
JENS CHRISTIAN GRØNDAHL (Dānija)
MARTIN SOLOTRUK    (Slovākija)
RADU MIHAILEANU    (Rumānija)
CHRISTINE JORDIS (Francija)
VASCO GRACA MOURA (Portugāle)
HUGO DE GREEF (Belģija)
SERGIO PENT (Itālija)
ANNETTE WASSERMAN (Vācija)
NICOLAE MANOLESCU (Rumānija)
JAVIER SANTILLAN (Spānija)
ERIC LANE (Apvienotā Karaliste)
MICHAEL ZEEMAN (Nīderlande)

Pusdienlaika debates ir pirmais solis divu kārtu iniciatīvā, kuru pabeigs 2009. gada aprīlī ar vērienīgu konferenci par literāro tulkošanu. Sarīkojuma mērķis ir palielināt literārās tulkošanas nozīmi konkrēti un tulkošanas nozīmi vispār. Umberto Eko ir teicis: “Tulkošana ir Eiropas valoda.” Literārā tulkošana ir saistīta ar daudzām jomām. Ar to ir saistība rakstniekiem un izdevējiem, tāpat kritiķiem, un tai ir nozīme arī citās kultūras nozarēs, piemēram, kino un mūzikā. Tulkošana ir no svara, arī apgūstot valodas, integrējoties migrējošajam darbaspēkam, saglabājot identitāti, veicinot prasmi lasīt un rakstīt, izkopjot dzimtās valodas lietojumu un apgūstot jaunās tehnoloģijas.

Priekšvēsture

Tulkošana ir būtisks aspekts jaunajā daudzvalodības stratēģijā, ar ko nesen, sagatavojot paziņojumu, nākusi klajā Komisija.

http://ec.europa.eu/education/languages/news/news2853_en.htm
http://ec.europa.eu/education/languages/eu-language-policy/index_en.htm

Kopienas programma “Kultūra” (2007-2013) sniedz atbalstu literāriem tulkojumiem no vienas Eiropas valodas citā Eiropas valodā, lai popularizētu pārējo Eiropas valstu daiļliteratūru un literāro mantojumu, tādējādi veicinot daudzvalodības politiku un rosinot kultūru dialogu.

Uz programmas atbalstu var pieteikties privātās vai publiskā sektora izdevniecības vai izdevēju grupas, kas nodomājušas publicēt literārus darbus: romānus, stāstus, noveles, lugas, dzeju vai attēlstāstus.

Ar finansiālu atbalstu no iepriekšējām literārajiem tulkojumiem paredzētajām Kopienas programmām, konkrēti, “Kultūra 2000”, jau pārtulkots tūkstošiem grāmatu, un šo procesu turpina jaunā programma “Kultūra” (2007-2013). Ik gadus sevišķi aktīvi šo darbību izmanto izdevēji, kuri iespiež grāmatas valodās, ko īpaši plaši nelieto.

http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/doc509_en.htm


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085421, 67085414
kaspars.kreics@ec.europa.eu
ivars.busmanis@ec.europa.eu
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: www.ec.europa.eu/latvija
 
KOMENTĀRI
Jūs varat pievienot savu komentāru ziņai, kas tiks nosūtīts portāla redaktoram. Ja tas saturēs aktuālu un redakcijai saistošu informāciju, ziņa tiks papildināta ar Jūsu iesūtīto komentāru un Jūs vai Jūsu norādītā persona tiksiet norādīti kā ziņas papildinājuma pirmavoti.


Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Vēlos saņemt citus jaunākos komentārus par šo rakstu, savā e-pastā!
Tava ziņa:
Uz augšu