Tweet

21. oktobris, Strasbūra: „Dalībvalstīm ir jānodrošina vienādas tiesības veco un jauno valstu uzņēmējiem darboties iekšējā pakalpojumu tirgū un jārespektē godīga konkurence, ko savos „Laval” un „Viking” lietu spriedumos norādījusi arī Eiropas Kopienu tiesa,” tā šodienas EP plenārsēdē uzsvēra Latvijas deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, UEN). Viņš kategoriski noraidīja iespēju mainīt Eiropas likumdošanu tikai tāpēc, ka dažām dalībvalstīm nepatīk EKT spriedums: „Ir absolūti nepieņemami arī Parlamenta rezolūcijas projektā izteiktie priekšlikumi pārskatīt Darbinieku norīkošanas direktīvu tikai tāpēc, lai to piemērotu atsevišķu dalībvalstu sociālajām sistēmām”. Kā uzsvēra R.Zīle, „pieeja "ja nepatīk EKT tiesas spriedumi, tad mēs mainām likumus" ir nepieļaujama."

Šodienas Eiropas Parlamenta debatēm par situāciju ES kopējā pakalpojumu tirgū saistībā ar koplīgumiem pēc Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumiem "Laval" un "Viking" lietās. Rīt sekos arī balsojums par rezolūcijas projektu, kurā cita starpā, izteikts aicinājums pārskatot ES likumdošanu, nostiprināt dalībvalstu tiesības noteikt stingrākas papildus prasības un noteikumus, kas jānodrošina uzņēmējvalsts teritorijā norīkotiem darba ņēmējiem.

"Aiz veco, īpaši Skandināvijas, dalībvalstu bailēm no "sociālā dempinga", kad tiek runāts par brīvu pakalpojumu kustību no jaunajām ES dalībvalstīm, patiesībā slēpjas protekcionisms un acīmredzama brīvas, godīgas konkurences ierobežošana. Tieši to atzina EKT spriedumi," uzsver deputāts. Meklējot līdzsvaru starp ekonomiskajām brīvībām un darba tiesībām, Parlamenta ziņojums, pēc Latvijas deputāta domām, cenšas nostiprināt arodbiedrību iespējas aizstāvēt savu valstu darba tirgu - gan vietējo darba ņēmēju, gan arī darba devēju interesēs - aizbildinoties ar vienlīdzīgām darbinieku tiesībām, kā tas notika "Laval" gadījumā.

"Ja Eiropai ir bailes no brīva pakalpojumu tirgus un ir vēlme balstīties uz sociālistiskiem principiem, visu regulējot ar koplīgumiem, tad mums ir skaidrs, pie kā noved sociālisms - tas ir preču un pakalpojumu deficīts un zema kvalitāte, darbinieku bezatbildība un nekonkurētspēja", norāda R. Zīle. "Darbinieka algai ir jābūt atkarīgai no viņa rezultativitātes, un galvenais kritērijs nevar būt tas, kā arodbiedrības pārstāvji vienojas ar darba devējiem. Tas neveicina darba ražīgumu, darba efektivitāti un darbinieku motivāciju. Rezultātā zaudē visi ES iekšējā tirgus dalībnieki, jo zūd ES konkurētspēja pasaules tirgos," uzsver deputāts.

R.Zīle arī norādīja - jautājums jāskata arī pašreizējās finanšu situācijas apstākļos. „Eiropā finanšu sistēmas mainās, vecie ES sociālie standarti kļūst arvien grūtāk finansējami, sociālās sistēmas ir apdraudētas. Līdz ar notikumiem finanšu sektorā, vairāku banku nacionalizāciju, arvien skaļāk izskan sociālistu un citu kreiso politiķu viedokļi, ka ekonomika vairāk balstāma uz sociālisma principiem. Pat, ja tas tā notiktu, par šīm sistēmām nebūs, kas maksā." R. Zīle uzsver.

"Tas, kas ir jādara", turpina R. Zīle, "ES ir jānostiprina nacionālo koplīgumu savstarpēja respektēšana un atzīšana starp visām tās dalībvalstīm - tā varēs darboties brīvs un godīgs pakalpojumu tirgus. Visās dalībvalstīs noslēgtie kolektīvie līgumi garantē darba ņēmējiem konkrētas pamattiesības un sociālo aizsardzību".

Deputāts R. Zīle arī atgādināja:
 
„Pēc 2007. gada beigās pasludinātajiem EKT spriedumiem kreiso politiķu un darba ņēmēju tiesību aizstāvju vidū palielinājies satraukums par to, kā ES tiek līdzsvarotas ekonomiskās pamatbrīvības (brīva personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustība ES) un sociālās tiesības. Tāpēc Parlaments sagatavoja ziņojumu, kurā uzsver, ka EKT spriedumi ir izjaukuši līdzsvaru starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un darba ņēmēju tiesībām un pārvietošanās brīvība atzīta par lielākām pamattiesībām, nekā tiesības streikot. Tagad notiek līdzīgi.

Par “Laval” lietu:

“Laval" lietā tika risināts tiesisks strīds starp Latvijas uzņēmumu "Laval un partneri" un Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību, kas bloķēja Latvijas būvfirmas darbību. Līdzīga tiesvedība bija „Viking” lietā, kurā bija strīds par kompānijas "Viking Line" nodomu vienu no saviem prāmjiem pārreģistrēt zem Igaunijas karoga un uz kuģa nodarbināt Igaunijas strādniekus, kas kompānijai izmaksātu lētāk, nekā somu apkalpes algošana. Tiesa atzina, ka arodbiedrībām kopumā ir tiesības uz kolektīvu rīcību, bet šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet cīņu pret citas ES dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū.


Ance Gulbe (UEN grupas administratore)
ance.gulbe@europarl.europa.eu
telefons:+ 33 3 881 73709 (Strasbūra)
gsm:+ 32 486 936 955 (Brisele)

Guna Zaķe - Baltā (deputāta R. Zīles palīdze)
roberts.zile-assistant2@europarl.europa.eu
telefons:+ 32 2 28 47224 (Brisele), + 33 3 881 77224 (Strasbūra)
gsm:+ 32 484 925 924
gsm:+ 371 291 274 33
fakss:+ 32 2 28 49224 (Brisele), + 33 3 881 79224 (Strasbūra)

www.ep-uen.lv/zile