Tweet

Saskaņā ar šodien izplatīto ES Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) atzinumu konstatēts, ka, ilgstoši skaļi klausoties personiskos mūzikas atskaņotājus, var neatgriezeniski sabojāt dzirdi. Zinātniskais atzinums liecina, ka 5―10 % cilvēku, kas klausās personiskos mūzikas atskaņotājus, var neatgriezeniski zaudēt dzirdi, ja tie vismaz piecus gadus katru nedēļu vairāk nekā vienu stundu dienā klausās ļoti skaļu mūziku.

Eiropas Komisija aicināja neatkarīgo zinātnisko komiteju pārbaudīt šo apgalvojumu, jo personiskie mūzikas atskaņotāji ir plaši izplatīti un ļoti pieaudzis jauniešu skaits, kas pakļauj sevi šādam troksnim. Zinātnieki apstiprina, ka ir pamats bažām, un patlaban Eiropas Komisija nolēmusi kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajam personām pārbaudīt, kādus iespējamus pasākumus varētu pieņemt, lai labāk  aizsargātu bērnus un pusaudžus pret personisko mūzikas atskaņotāju un citu līdzīgu ierīču radītā trokšņa kaitējumu. 

ES patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuneva teica: “Esmu nobažījusies, ka tik daudzi jauni cilvēki, īpaši tie, kas bieži lielā skaļumā izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus un mobilos tālruņus, var neapzinoties neatgriezeniski sabojāt dzirdi. Zinātniskie atzinumi norāda uz viennozīmīgu apdraudējumu, un mums nekavējoties jāreaģē. Vissvarīgākais uzdevums ir palielināt patērētāju informētību un izplatīt šo informāciju sabiedrībā. Turklāt, ņemot vērā šo zinātnisko atzinumu, mums atkal jāpārbauda ieviestās kontroles, lai pārliecinātos, ka šīs kontroles ir pilnīgi efektīvas un atbilst jaunajai tehnoloģijai.

Spēkā esošie noteikumi 

Jau ir ieviests Eiropas drošuma standarts, kas ierobežo personisko mūzikas atskaņotāju skaņas līmeni līdz 100 dB, taču ir lielas bažas par dzirdes bojājumiem, ko gūst, pārlieku ilgi klausoties šādus avotus. Lielā mērā šādus bojājumus var novērst ar tādiem pasākumiem kā skaļuma līmeņa un ilguma samazināšana. ES zinātniskās komitejas atzinumā uzsvērts, ka personisko mūzikas atskaņotāju lietotāji, klausīdamies tos lielā skaļumā (pārsniedzot 89 decibelus) tikai piecas stundas nedēļā, pārsniegtu spēkā esošos ierobežojumus, kas ir atļauti darbavietā. Lietotāji, kas klausās ilgāk, pēc pieciem gadiem riskē neatgriezeniski zaudēt dzirdi. Tas attiecas uz 5―10 % klausītāju, proti, 2,5―10 milj. cilvēku ES.

Ko darīs Komisija?

Eiropas Komisija uzdeva veikt zinātnisku pētījumu, jo rodas arvien lielākas bažas par dzirdes apdraudējumiem, īpaši jauniešu un bērnu vidū, kad tie brīvajā laikā izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus. Pamatojoties uz šiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisija 2009. gada sākumā Briselē organizēs konferenci, lai kopā ar dalībvalstīm, rūpniecības pārstāvjiem, patērētājiem un citām ieinteresētajām personām izvērtētu zinātniskās komitejas konstatētos faktus un apspriestu turpmāko rīcību. Seminārā tiks apspriesti drošības pasākumi, ko var veikt lietotāji, kā arī tehniskie risinājumi, lai iespējami samazinātu dzirdes bojājumus, un vajadzība pēc turpmākiem noteikumiem vai spēkā esošo drošuma standartu pārskatīšanas, lai aizsargātu patērētājus. 

Ko var darīt patērētāji?

Personisko mūzikas atskaņotāju lietotāji  jau tagad var veikt dažus ļoti praktiskus drošības pasākumus, piemēram, pārbaudīt savu ierīci, lai pārliecinātos, vai var  noregulēt mazāku maksimālo skaļumu, vai arī tie to var manuāli pazemināt un rūpēties par to, lai dzirdes saglabāšanas interesēs nelietotu personisko mūzikas atskaņotāju ilgstoši.

Priekšvēsture

Atzīts, ka ilgstoša atrašanās ļoti trokšņainā vidē var kaitēt dzirdei. Lai aizsargātu darbiniekus, ir noteikti skaņas līmeņa ierobežojumi darbavietā. Vides skaņas, kurām pakļauti cilvēki, piemēram, satiksmes, būvniecības, lidmašīnu vai kaimiņu radītais troksnis, var traucēt, tomēr lielākajā daļā gadījumu tas nav tik skaļš, lai kaitētu dzirdei.

Pēdējos gados dzirdi ievērojami apdraud tā saucamais troksnis brīvajā laikā jeb skaņas, ar ko cilvēki saskaras brīvajā laikā, jo tās var būt ļoti skaļas un skar arvien vairāk cilvēku, īpaši jaunus cilvēkus. Arvien lielākas bažas ir par jaunākās paaudzes personisko mūzikas atskaņotāju iedarbību; šie atskaņotāji var darboties ļoti skaļi, nezaudējot skaņas kvalitāti. Dzirdes bojājuma risks ir atkarīgs no skaļuma un klausīšanās ilguma.

Pēdējos gados pieaugusi personisko mūzikas atskaņotāju, īpaši MP3, tirdzniecība. Kopumā lēš, ka ES aptuveni 50 līdz 100 milj. cilvēku katru dienu klausās pārnēsājamos mūzikas atskaņotājus. Pēdējos četros gados pārdots 184―246 milj. pārnēsājamo audioierīču, tostarp 124―165 milj. MP3 atskaņotāju. Visā ES daudzi miljoni cilvēku katru dienu izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus, un, ja tie tos izmanto neapdomīgi, tie var nodarīt kaitējumu dzirdei.

Atzinuma tekstu var atrast http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_018.pdf

Sabiedrībai sagatavotā atzinuma versija ir pieejama http://ec.europa.eu/health/opinions/en/hearing-loss-personal-music-player-mp3/

Informācija par SCENIHR ir atrodama http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scenihr/04_scenihr_en.htm


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085414, 67085421
ivars.busmanis@ec.europa.eu;
kaspars.kreics@ec.europa.eu;
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: www.ec.europa.eu/latvija