Tweet

Otrdien, 23.septembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijas atklāšanā, kā arī tikās ar Gruzijas, Turcijas un Lietuvas prezidentiem. Tāpat otrdien notika Valsts prezidenta un Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu divpusējā tikšanās. Sarunu gaitā ar valstu vadītājiem un EK līderiem apspriesta turpmākā starptautiskās sabiedrības rīcība, palīdzot atjaunot Gruzijas ekonomiku. Tikšanās laikā ar EK prezidentu apspriesta arī ES politiskā stratēģija Centrālāzijas reģionā, kas ES skatījumā ir viens no perspektīvākajiem sadarbības reģioniem, dažādojot enerģijas piegādes avotus un ceļus.
 
Tiekoties ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, Valsts prezidents apliecināja savam Gruzijas kolēģim Latvijas nemainīgo atbalstu valsts reformu ceļā, kā arī uzsvēra Latvijas gatavību palīdzēt valsts ekonomikas un infrastruktūras atjaunošanā pēc notikušā militārā konflikta. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievijas rīcība vērtējama kā starptautiskajām tiesībām neatbilstoša, jo, kā uzsvēra Valsts prezidents, „rupja militāra spēka lietošana otras valsts teritorijā ar ieganstu aizstāvēt savus pilsoņus Latvijai ir nepieņemama”.
 
Tikšanās gaitā apspriesti arī turpmākie Abhāzijas un Osetijas problēmu risinājumi. Valsts prezidents savam Gruzijas kolēģim pauda pilnu Latvijas atbalstu Gruzijas teritoriālajai vienotībai, uzsverot, ka jau tuvākajā laikā jāpanāk ES novērotāju konstruktīvs darbs konflikta zonās, kas līdztekus civilajai palīdzībai nodrošinātu mieru un stabilitāti reģionā ilgtermiņā.
 
Gruzijas jautājums aktuālākais bija arī Valsts prezidenta un Lietuvas prezidenta Valda Adamkus divpusējā sarunā. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka būtiska ir regulāra viedokļu un informācijas apmaiņa ES valstu starpā, jo tikai tā iespējams rast labāko no risinājumiem un nepieļaut jaunas konfliktzonas rašanos Kaukāza reģionā.
 
Savukārt, tiekoties ar EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, līdztekus ES turpmākajai stratēģijai Gruzijas jautājumā pārrunāta arī ES kopējā nostāja, valstīm veidojot divpusējās attiecības ar Centrālāzijas valstīm, īpaši Kazahstānu, kas ir viens no būtiskajiem alternatīvajiem enerģijas piegādātājiem Eiropai. Sarunas gaitā abas amatpersonas pārrunāja arī Eiropas kopējās enerģētikas politikas veidošanas aktualitātes.
 
Enerģētikas politikas jautājumi bija arī viens no būtiskākajiem Valsts prezidenta un Turcijas prezidenta Abdulla Gila sarunas punktiem. „Pēc militārā konflikta Gruzijā Turcija kļūst aizvien nozīmīgāks spēlētājs enerģijas tirgū,” teica Valsts prezidents, atzīmējot gan Turcijas stabilizējošo lomu Tuvo Austrumu reģionā kopumā, gan valsts panākumus, piesakot sevi kā alternatīvu enerģijas piegādātāju Rietumeiropai. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievijas militārā agresija Gruzijā mudinājusi Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstis aktīvāk domāt par iesaldēto konfliktu destabilizējošo dabu un nepieciešamību tos risināt pirms tie eskalējas.
 
Sarunas gaitā apskatīta arī abu valstu sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, tajā skaitā ANO.
 
Pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēja svinīgo pasākumu, kurā valstu un valdību vadītāji godināja Irākā kritušos dažādu valstu kareivjus, kā arī kopīgi izteica pateicību sabiedroto bruņotajiem spēkiem, kuri devuši būtisku ieguldījumu situācijas stabilizēšanā kā Irākā, tā reģionā kopumā. Otrdienas vakarā Valsts prezidents apmeklēja ANO ģenerālsekretāra rīkotās darba vakariņas valstu vadītājiem, kuru laikā apspriesta virkne aktuālu starptautiskās politikas problēmu gan ANO un Eiropas Savienības, gan dažādu valstu divpusējo attiecību kontekstā.
 
Jāatgādina, ka ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesija tika atklāta otrdien, kad ar uzrunām uzstājās ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, kā arī Brazīlijas, ASV un Francijas prezidenti. Latvijas Valsts prezidents ar uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā uzstāsies trešdien.
 
Turpmākajās ANO Ģenerālās asamblejas dienās laikā plānotas vēl vairākas Valsts prezidenta un citu valstu/valdību vadītāju divpusējās tikšanās. Valsts prezidents tiksies ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču, Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Felipi Kalderonu, kā arī ar Armēnijas Republikas prezidentu Seržu Sargsjanu un Tadžikistānas Republikas prezidentu Emomali Rahmonu. Tāpat plānota Valsts prezidenta divpusējā tikšanās ar Šrilankas Demokrātiski Sociālistiskās Republikas prezidentu Mahindu Radžapaksu un Maltas Ministru prezidentu Lorensu Gonci.