Tweet

Šis gads līdz šim akciju investoriem nav devis daudz iemeslu priecāties. Arī Austrumeiropas biržās vērojami pamatīgi indeksu kritumi 25 un gandrīz 50 % robežās. Augstā inflācijas dinamika un ekonomiskā izaugsme ASV un eirozonā, kas nepārprotami palēninās, atstāja negatīvu ietekmi uz akciju indeksiem. Likviditātes problēmas daudzās amerikāņu un Eiropas bankās, līdzekļu aizplūšana no akciju fondiem un ievērojami pasliktinājies globālais riska novērtējums ir papildus veicinājis indeksu samazināšanos, informē „Raiffeisen Capital Management” speciāliste Pia Oberhauser.

Pat līdz maijam spēcīgais Krievijas akciju tirgus pēc veselas sliktu ziņu sērijas pazaudējis iegūto un nepārprotami ievēlies mīnusos – salīdzinājumā ar gada sākumu arī tas līdz ar to ir krities par apaļiem 50 %.  Pieaugoši konflikti starp britu-krievu naftas kopuzņēmuma „BP-TNK” partneriem vainagojās ar britu valdes priekšsēdētāja bēgšanu no Krievijas. Neilgi pēc tam zem liela spiediena nonāca Krievijas ogļu un tērauda ražošanas koncerns „Mechel”. Premjerministrs Putins izteica smagus pārmetumus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un daudz neizdevīgāku apstākļu radīšanu Krievijas klientiem salīdzinājumā ar ārzemju pircējiem. „Mechel” akcijas indekss pēc tam iebruka par vairāk nekā 50 % un novilka līdzi uz leju visu Krievijas tirgu.

Gandrīz vienlaicīgi paātrinājās izmaiņas naftas cenai, kas ir viens no svarīgākajiem Krievijas ekonomikas balstiem. Tagad tā ir apaļus 35 % zem tikai pirms dažām nedēļām sasniegtā vēsturiski visaugstākā līmeņa un tikai pēdējā laikā ir nokritusi zem 100 ASV dolāriem. Pār tādējādi jau pamatīgi cietušo Krievijas tirgu visbeidzot iebruka arī vēl militārais konflikts starp Gruziju un Krieviju. Pa šo laiku biržas indeksu iebrukums ir izsmēlis arī Krievijas starpbanku tirgus likviditāti, procentu likmes par vienas nakts depozītiem ir augušas par dažiem procentpunktiem. Daudzi vērtspapīru pirkumi pēdējos gados tika finansēti ar kredītu palīdzību, tagad šīs akcijas piemaksas prasību dēļ tiek izmestas tirgū. Kādas, ņemot vērā iepriekš minēto, ir prognozes attiecībā uz akciju tirgiem Austrumeiropā?

„Ekonomiskā izaugsme lielākajā vairumā Austrumeiropas valstu nākošajos mēnešos varētu turpināt pavājināties. Nākošā gada gaitā varētu sākties atdzīvošanās, tomēr nesasniedzot 2007. gada ļoti augstos izaugsmes rādītājus,” tā pašreizējo situāciju analizē Angelika Millendorfere (Angelika Millendorfer), darba grupas „Emerging Markets Equities“ vadītāja „Raiffeisen Capital Management”, kas ir vadošais Austrijas tirgū. Millendorfere: „Ņemot vērā ieilgušo finanšu krīzi un pieaugošo nedrošību attiecībā uz globālo konjunktūru, šis scenārijs gan ir saistīts ar dažiem riskiem. Liels riska faktors ar spēcīgu ietekmi visvairāk uz Krieviju ir izejvielu, jo īpaši naftas cenas. Ja izejvielu cenas turpinās spēcīgi kristies, tas ievērojami negatīvi ietekmēs izaugsmes iespējas Krievijā. Tomēr pat tādā gadījumā mēs šajā un nākošajā gadā sagaidām Krievijā visspēcīgāko izaugsmi no Austrumeiropas valstīm.”

Ņemot vērā to un akciju pašlaik ļoti zemo kotāciju, Krievija ir un paliek arī galvenais kandidāts no investoru viedokļa. „Jaunākie notikumi gan ir noveduši pie tā, ka investori atkal vairāk apzinās politisko riskus, kas saistīti ar darbību Krievijā, un izvēlas augstāku riska prēmiju investīcijām Krievijā. Taču pa šo laiku jau nesamērīgi daudz negatīvo scenāriju ir iecenots akciju indeksos. Visvairāk naftas un gāzes uzņēmumi, bet arī dažas bankas pašreizējā indeksu līmenī kotējas ļoti izdevīgi,” tā Millendorfere. „Raiffeisen Capital Management” turpina Krievijas tirgu uzskatīt par pievilcīgu un ilgtermiņā perspektīvu.

Līdzās Krievijai pašlaik Austrumeiropā visinteresantāk izskatās Polijas tirgus. Polijas uzņēmumu peļņa varētu turpināt palielināties par 10 % gadā un kotācijas pašlaik ir ļoti izdevīgas. Turklāt Polijas solīdajai iekšējai konjunktūrai vajadzētu izlīdzināt globālo izaugsmes pavājināšanos. Salīdzinājumā ar to Čehijas un Turcijas akcijas drīzāk ir nepievilcīgas.

Turcijā arī pēc aizliegšanas procesa pret „AKP”, kurā valdība viegli tika cauri, turpina pastāvēt politiskie riski. Turpretī Čehija savas spēcīgās ekonomiskās piesaistes Vācijai dēļ varētu būt viena no tām valstīm, kas vairāk cietīs no iespējamas recesijas eirozonā.

„Kopumā skatoties, šķiet, ka Austrumeiropas akciju vērtības tālākas krišanās risks vairs ir visai ierobežots. Taču pašlaik nav arī pamanāms strauja un paliekoša kāpuma katalizators. Taču jebkurā laikā ir iespējama pārejoša atgūšanās pēc iepriekšējās spēcīgās indeksu krišanās. Taču tikai pēc noturīgas krīzes mazināšanās amerikāņu un Eiropas finanšu sistēmās un, parādoties nepārprotamām pazīmēm, ka ASV konjunktūrai ir izveidojies stabils pamats, globālais riska novērtējums varētu atkal uzlaboties uz ilgu laiku un līdz ar to padarīt iespējamu efektīvu augšupeju Austrumeiropas akciju tirgos,” tā Millendorfere.