Tweet

Pirmā septembra nedēļa investoriem tā arī neatnesa ilgi gaidīto atvieglojumu. Indeksi svārstījās, meklējot virzienu, un investori satraukumā pārdeva akcijas. Lielāko daļu uzmanības aizvadītajā nedēļā saņēma centrālo banku sanāksmju rezultāti, tomēr pārsteigumi šeit netika sagaidīti. Austrālijas Banka samazināja bāzes likmi no 7.25% līdz 7%, kamēr Kanādas Banka, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka atstāja savas bāzes likmes nemainīgas attiecīgi 3%, 5% un 4.25%.

Arī ekonomikas dati nespēja uzlabot investoru noskaņojumu, un uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt pozitīvos jaunumus. Spēcīgu kritumu piedzīvoja pamatā uz enerģētikas un derīgo izrakteņu sektoru kompānijām balstītie indeksi Āzijā un Kanādā.

Ja vēl pirms kāda laika naftas cenas kritums indeksiem nozīmēja kāpumu, tad tagad parastā teorija vairs nedarbojas, un ceturtdienas tirdzniecības sesija tam bija spilgts pierādījums. Kopumā nedēļas laikā naftas cena ir samazinājusies līdz $107 par barelu, un neviens diemžēl nezin, kur tā atradīsies rīt, parīt, pēc mēneša vai gada.

Valūtu tirgos bažas par eiro zonas ekonomikas recesiju lika sasniegt pēdējos astoņos mēnešos zemāko līmeni attiecībā pret dolāru un zemāko līmeni attiecībā pret jenu kopš marta.

Pasauli satrauc ekonomikas lejupslīde

Viens no nedēļas spilgtākajiem notikumiem Āzijā bija Japānas Premjerministra pēkšņā atkāpšanās, uz ko investori reaģēja vien otrdienas sesijas pēdējās stundās. Šāds pavērsiens Japānas politiskajās norisēs rada bažas par ārvalstu investoru aiziešanu no „uzlecošās saules zemes”. Arī novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas rada nedaudz pasīvu noskaņojumu investoru vidū, un līdz ar to strauja situācijas uzlabošanas nav gaidāma ātrāk kā nākamā gada sākumā. Arī Ķīna un citas Āzijas valstis, kurām vajadzēja uzlabot kopējo pasaules ekonomisko stāvokli, piedzīvo skaidri saskatāmu ekonomikas lejupslīdi.

Arī Eiropas investori ir negatīvi noskaņoti

Eiropas galvenie indeksi aizvadīto nedēļu noslēdza ar ievērojamu kritumu – Londonas FTSE-100 indeksa vērtība samazinājās par -7.0%, Prīzes CAC par -6.4% un Frankfurtes DAX par 4.6%. Investoru noskaņojumu ievērojami pasliktināja straujais bezdarba pieaugums ASV, pieauga bažas arī par banku sektoru. Piektdien Lehman paziņoja, ka strukturēto kredītu krīze ir beigusies, taču komerciālo kredītu krīze vēl tikai sākas. Tikmēr kritumu piedzīvoja arī derīgo izrakteņu sektors, balstoties uz izejvielu cenu samazināšanos.

ECB un Anglijas Banka savu nostāju nemaina

Akciju tirgum nepalīdzēja arī ceturtdienas ECB sanāksmes rezultāts un tās komentāri. Pilnīgi pretēji Fed, kas ir samazinājusi aizdevumu izmaksas ASV, ECB aizvadītās nedēļas sēdē eiro bāzes likmi atstāja nemainīgu. Tā pazemināja 2008. un 2009. gada prognozes, taču tajā pašā nedeva ne mazāko mājienu par eiro bāzes likmes samazināšanu tuvākajā nākotnē. ECB galvenais ienaidnieks joprojām paliek augstā inflācija, kas šobrīd ir divreiz augstāka nekā ECB noteiktais komforta līmenis. Savukārt akciju cenu kritumu banku sektorā kritumu izraisīja ECB paziņojums par īstermiņa finansējuma pieejamības samazināšanu.

Arī Anglija Banka, kā jau tika gaidīts, atstāja mārciņas bāzes likmi nemainīgu pie 5% atzīmes, un arī šim lēmumam galvenais pamatojums ir augstā inflācija.

Āzijas indeksi nedēļu noslēdz ar zaudējumiem

Arī Āzijā nedēļa tika noslēgta negatīvajā teritorijā, un vienīgi Filipīnu indeksam nedēļas laikā izdevās pakāpties par 1.4%. Investorus šeit turpina satraukt globālās ekonomikas lejupslīde, un aizvadītajā nedēļā turpinājās diskusijas par to, cik lielā mērogā no ASV ekonomikas nedienām cietīs pārējā pasaule.

Inflācija Igaunijā 11%

Lai gan nedēļa tika uzsākta ar kāpumu, Baltijas biržās valdīja jauktas tendences, un arī investoru aktivitāte bija salīdzinoši zema. Negatīvais noskaņojums skaidrojams ar bēdīgo ekonomisko situāciju gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Arī citur pasaulē aizvien aktuālāks kļūst jautājums par ekonomikas lejupslīdi, un indeksi uzrāda kritumu. Nedēļas laikā Rīgas OMXR indeksa vērtība pieauga par 1.04%, savukārt Tallinas OMXT un Viļņas OMXV indeksu vērtības samazinājās attiecīgi par -0.96% un -0.44%.

Ekonomikas datu frontē Igaunijā šonedēļ tika publiskoti inflācijas dati. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka augustā patēriņa preču cenas, salīdzinot ar 2007. gada augustu, ir pieaugušas par 11%. Inflācija Igaunijā jau aptuveni gadu svārstās ap 11% robežu (martā tā bija 10.9%, aprīlī un jūnijā 11.4%), un tā varētu nedaudz samazināties līdz 2008. gada beigām.


Apskatu sagatavoja: Zane Tiltānova, Māris Rambaks
AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013
tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | info@lhv.lv