Tweet

2008. gada 19. augustā Ziemeļatlantijas padome tikās īpašajā ārlietu ministru sanāksmē, izteica nopietnas bažas par situāciju Gruzijā un apsprieda šīs situācijas plašāku ietekmi uz eiroatlantisko stabilitāti un drošību. Mierīgam un paliekošam konflikta risinājumam Gruzijā jābalstās uz starptautisko tiesību un ANO Drošības padomes atzītu Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritorijas vienotības principu pilnīgu ievērošanu. Mēs paužam nožēlu par kritušajiem, par bojāgājušiem civiliedzīvotājiem un par kaitējumu infrastruktūrai, kas radies konflikta rezultātā. Mēs pašlaik iesaistāmies humanitārās palīdzības sniegšanā. Esam tikušies ar EDSO priekšsēdētāju Somijas ārlietu ministru Aleksandru Stubu (Alexander Stubb), lai izskatītu galvenos jautājumus, kuri, pēc viņa domām, bija jāapspriež.

Mēs apsveicam vienošanos, kuru ar Eiropas Savienības, EDSO un ASV diplomātisko pūliņu palīdzību panākušas un parakstījušas Gruzija un Krievija, lai pārtrauktu karadarbību un rastu konfliktam politisku risinājumu. Mēs pilnībā atbalstām šos centienus. Mēs uzsveram, ka nepieciešama šīs vienošanās strauja un pilnīga ieviešana savstarpējas uzticēšanās garā, tostarp piemērojot jaunu starptautisku monitoringa mehānismu, lai pārraudzītu šo saistību ievērošanu. Pilnīgi un galīgi jāpārtrauc karadarbība, un bruņotajiem spēkiem jāatgriežas tajās pozīcijās, kurās tie atradās pirms militārā konflikta izraisīšanās. Jāsāk plaša starptautiska diskusija par drošības un stabilitātes priekšnosacījumiem Abhāzijā un Dienvidosetijā. Nedrīkst likt šķēršļus ekonomiskai darbībai Gruzijā, tostarp starptautiskajai aviācijai un kuģošanai.

Mēs esam nopietni nobažījušies par humanitāro situāciju. Dalībvalstu valdības sadarbojas un strādā saskaņā ar starptautiskajām organizācijām un citiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem, lai panāktu, ka konflikta skartie civiliedzīvotāji saņem nepieciešamo palīdzību, kas apmierinātu gan viņu neatliekamās, gan nākotnē paredzamās humanitārās vajadzības. Mēs aicinām visas iesaistītās puses, atbilstoši pienākumiem, kuri tām  noteikti starptautisko humanitāro tiesību ietvaros, nodrošināt, lai visiem konfliktā cietušajiem iedzīvotājiem būtu pieejama starptautiskā humānā palīdzība.

Šodien mēs esam arī vienojušies par atbalstu Gruzijai, pēc tās lūguma, vairākās jomās. Papildus, mēs esam vienojušies uzdot Ziemeļatlantijas padomei tās Pastāvīgajā sesijā steigšus izveidot ar Gruziju NATO-Gruzijas Komisiju. Šī komisija pārraudzīs Bukarestē uzsākto procesu, ieskaitot tos pasākumus, par kuriem mēs šīs dienas sanāksmē vienojāmies. Šie pasākumu nolūks ir palīdzēt Gruzijai, kas ir jau ilgāku laiku augstu novērtēts NATO partneris, lai izvērtētu karadarbībā nodarītos postījumus un lai palīdzētu atjaunot nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus, kas vajadzīgi normālā sabiedrības dzīvē un ekonomiskā darbībā. Aliansei nepieciešama Gruzijas atjaunotne, drošība un stabilitāte. NATO turpinās sadarboties ar Grūziju Partnerības mieram (Partnership for Peace) ietvaros, kā arī saskaņā ar Gruzijas Individuālās partnerības rīcības plānu ar NATO, un izskatīs jebkurus Gruzijas papildus lūgumus pēc palīdzības.

Konflikts starp Gruziju un Krieviju ir atstājis negatīvu iespaidu uz reģionālo stabilitāti un drošību. Mēs paužam nožēlu par spēka pielietošanu Gruzijas un Krievijas konfliktā. Mēs atkārtoti paužam savu nostāju, ka neatrisinātajiem konfliktiem nav militāru risinājumu. Mēs atgādinām visām pusēm, ka miermīlīgs konfliktu atrisinājums ir pamatprincips Partnerības mieram pamatdokumentā (Partnership for Peace Framework Document).   

Mēs joprojām izsakām bažas par Krievijas rīcību šajā krīzē un atgādinām Krievijai par tās atbildību nodrošināt drošību un kārtību teritorijās, kuras tā kontrolē, īpaši saistībā ar atkārtotiem ziņojumiem, ka Krievija apzināti iznīcina civilo infrastruktūru. Krievijas militārie pasākumi ir bijuši neadekvāti un pretrunā ar tās miera uzturētāja lomu, kā arī nesavienojami ar principiem par miermīlīgu konfliktu atrisinājumu, kas norādīti Helsinku Gala dokumentā (Helsinki Final Act), NATO-Krievija Dibināšanas dokumentā (NATO-Russia Founding Act) un Romas Deklarācijā (Rome Declaration). Mēs aicinām Krieviju nekavējoties veikt pasākumus, lai izvestu tās karaspēku, no teritorijām kuras tam jāatstāj saskaņā ar sešu principu līgumu, ko ir parakstījuši prezidents Mihails Saakašvili un prezidents Dmitrijs Medvedevs. Aliance nopietni apsver sekas, kādas Krievijas rīcība atstās uz NATO-Krievijas attiecībām. 2002. gadā mēs izveidojām NATO-Krievijas Padomi, sadarbības formātu sarunām ar Krieviju, kurā cita starpā apspriežami jautājumi, kas šķir Alianci un Krieviju. Mēs jau esam norādījuši, ka mēs nevaram turpināt sadarbību kā iepriekš. Mēs aicinām Maskavu parādīt – kā vārdos, tā darbos –, ka tā var pildīt savas saistības attiecībā uz principiem, uz kādiem mēs esam vienojušies balstīt savas attiecības.

Mēs vēlreiz apliecinājām mūsu apņemšanos pildīt valsts galvu un vadību Bukarestes 2008. gada Samitā pieņemtos lēmumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz Gruzijas eiroatlantiskajiem centieniem, un mēs turpināsim mūsu aktīvo sadarbību ar Gruziju, tā lai decembrī varētu risināt jautājumus, kas saistīti ar Gruzijas pieteikumu uz Rīcības plānu dalībai NATO, ņemot vērā notikumu attīstību līdz tam brīdim.