A/S Rīgas Kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts atzīst, ka patlaban plānotā valsts aģentūras „Nacionālais kino centrs” reorganizācija ir likumsakarīga un kino nozares turpmākajai attīstībai nepieciešama – ja vien tā netiks veikta tīri matemātiski.

„Tas, ka patlaban tiek meklēts labākais risinājums kino centra reorganizācijai, patiesībā ir kino centra paša pēdējos gados mērķtiecīgi radīta situācija. Ja šī iestāde būtu darījusi visu, kas nozarei tiešām vajadzīgs, spējusi piesaistīt ārvalstu līdzekļus Latvijas kino nozarei un veicināt latviešu kino eksportu uz ārvalstīm, diez vai tagad tiktu meklēts veids, kā kino centru samazināt un pārveidot par budžeta iestādi vai kā citādi reorganizēt,” saka V.Horsts.

Līdzšinējā kino centra darbībā kinostudijas vadītājs saskata vairākas nepilnības un neefektīvas saimniekošanas rādītājus. Pirmkārt, lai arī uz kino nozari nevar skatīties tīri matemātiski, tomēr jāatzīst, ka Nacionālais kino centrs ar 26 darbiniekiem un ap 3,25 miljonu latu finansējumu 2008. gadā pārspēj praktiski jebkuru analogu ārvalstu institūciju. V.Horsts norāda: „Mēs esam apzinājuši pieredzi citās līdzīga mēroga Eiropas valstīs – Dānijā, Somijā, Čehijā, Igaunijā un citur. Vērtējot skaitliski, tajās viens analogas iestādes darbinieks „apsaimnieko”, sākot no 415 000 eiro no nozarei piešķirtā valsts finansējuma. Latvijā iznāk ap 125 000 eiro. Šaubos, vai pie mums līdzīga rakstura darbs ir salīdzinoši tik sarežģīts, lai viens darbinieks, vienkārši sakot, spētu padarīt mazāk nekā citās valstīs.”

Kinostudijas vadītājs gan norāda, ka nebūt nav tā, ka visi Nacionālā kino centra darbinieki strādātu neefektīvi – vērtējot no personiskās pieredzes, šajā iestādē ir virkne tiešām godprātīgu speciālistu, kuri pēc labākās sirdsapziņas darbojas nozares attīstības labā. Līdz ar to reorganizācijas gaitā nedrīkstētu samazināt cilvēku skaitu mehāniski – „nogriežot” konkrētu darbinieku skaitu. Esošie speciālisti jāvērtē un jāpieņem lēmums, kuri no viņiem arī turpmāk nozarei ir vajadzīgi.