Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena jūlijā bija 579 eiro kvadrātmetrā un gada laikā tā ir pieaugusi par 18,4%, liecina „Latio” tirgus pārskata dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi vidējās cenas izmaiņas gan ir nelielas – tā palielinājusies par trijiem eiro. Arī jūnijā tipveida dzīvokļu cenas pieaugums bija minimāls. „Esošo situāciju dzīvokļu tirgū var raksturot kā pārdevēju un pircēju stīvēšanos. To nevar saukt par kaulēšanos. Pārdevēji, redzot, ka cenas iepriekšējos mēnešos ir diezgan stabili palielinājušās un bankas sola atkal kreditēt īpašumu iegādi, nav ar mieru piedāvājuma cenas samazināt pat gadījumos, kad pircēju interese par konkrēto īpašumu ir gaužām neliela. Savukārt pircēji nav gatavi maksāt augstāku cenu nekā tā bijusi iepriekšējos mēnešos,” skaidro „Latio” Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Gada laikā Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir pieaugusi par 18,4% – 2009.gada jūlijā tā bija 489 eiro kvadrātmetrā. Pērn pavasarī dzīvokļu cenas turpināja samazināties, bet vasaras mēnešos sasniedza zemāko punktu. Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kāpums atsākās 2009.gada septembrī, sasniedzot 500 eiro par kvadrātmetru atzīmi.

Jūlijā, tāpat kā vairākos iepriekšējos mēnešos, pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem bija augstāks nekā gada sākumā, tomēr pircēju aktiviāte dažādos Rīgas mikrorajonos ir atšķirīga. Tradicionāli pieprasījumu jūlijā iespaidoja arī vasara un atvaļinājumu laiks. Lielākā pircēju interese ir par labiem un kvalitatīviem, tūlītējai dzīvošanai piemērotiem sērijveida dzīvokļiem par pircēju finansiālajām iespējām atbilstošām cenām. Tā kā šādi mājokļi veido tikai daļu no kopējā piedāvājuma, piemērota dzīvokļa meklējumiem potenciālie pircēji velta vairākus mēnešus. Ir gadījumi, kad šis process aizņem pat gadu.

Dzīvokļu piedāvājums Rīgā jūlijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Ir dzīvokļu īpašnieki, kas savu īpašumu plāno pārdot, tomēr to atliek uz rudeni, cerot uz lielāku pircēju aktivitāti, kā arī augstākām cenām. Joprojām daļa no piedāvātajiem dzīvokļiem to sliktā stāvokļa vai augstās cenas dēļ neatbilst pircēju pieprasījumam.

Mājokļu darījumu apjoms pa mēnešiem šogad turpina svārstīties, tomēr kopumā saglabā pagājušā gada vidējo līmeni. Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem mājokļu darījumu skaits Latvijā palielinājies par 6,2%. No kopējā mājokļu darījumu apjoma pirmajā pusgadā aptuveni 80% veido darījumi ar dzīvokļiem. Darījumi ar jauno projektu dzīvokļiem, līdzīgi kā pēdējo vairāk nekā divu gadu laikā, Rīgā nedaudz pārsniedz 20% no kopējā dzīvokļu darījumu apjoma.

Jūlijā sērijveida dzīvokļu cenu izmaiņas galvaspilsētas mikrorajonos dažādu sēriju mājās bija atšķirīgas. Cenu stabilitāte vai neliels to pieaugums (1–3%) fiksēts visu sēriju mājās Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā un Vecmīlgrāvī, savukārt pārējos mikrorajonos līdzās cenu nemainīgumam vai kāpumam vairākiem dzīvokļu veidiem bija novērojams arī neliels (1–2%) vidējās cenas kritums.

Labā tehniskā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu cenas tādos mikrorajonos kā Purvciems, Pļavnieki, Zolitūde, Imanta un Ziepniekkalns vienistabas dzīvokļiem jūlijā bija 21 000–31 000 eiro, divu istabu dzīvokļiem – 28 000–38 000 eiro, trīs istabu dzīvokļiem – 34 000–47 000 eiro, četru istabu dzīvokļiem – 40 000–52 000 eiro. No Rīgas centra attālākos mikrorajonos, piemēram, Vecmīlgrāvī un Bolderājā, dzīvokļu cenas ir vidēji par 20% zemākas.