Kā liecina Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavotais Makroekonomikas apskats, dziļākais kritums ekonomikā ir pārvarēts un arvien pārliecinošāk iezīmējās pozitīvās tendences, kas parāda, ka ekonomikas atlabšana varētu būt straujāka, nekā gaidīts.

Valsts konkurētspēja ir turpinājusi uzlaboties, ko apliecina pozitīvie rūpniecības un eksporta dati. Arī vairāki citi svarīgi makroekonomiskie rādītāji ir būtiski uzlabojušies, salīdzinot ar situāciju pirms pāris mēnešiem. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir panāktais ievērojamais Latvijas tēla uzlabojums, ko veicina valsts pildītās saistības pret aizdevējiem un paustā stingrā griba iesākto turpināt.

LKA uzskata, ka valdībai ir jāturpina reformu gaita koncentrētāk un efektīvāk, jo bez būtiska strukturālo reformu progresa ekonomika var sākt stagnēt, nodarbinātībai pieaugot pārāk lēni. Ir nepieciešams uzsvērt atbalstu valsts virzībai uz eiro ieviešanu ciešā saistībā ar valsts konkurētspējas palielināšanu, fiskālo stabilitāti un efektīvām reformām valsts pārvaldē. Savukārt saimnieciskās rosības atjaunošana un kreditēšanas aktivizēšana ir jāskata saistībā ar valsts kredītreitinga uzlabošanu, efektīvu maksātnespējas procesu, tirdzniecības apdrošināšanu, valsts garantijām un citiem faktoriem.

„Recesija ir apstājusies, un ir parādījusies augsne uzņēmējdarbības attīstībai. Tomēr pašlaik ir faktiski neiespējami prognozēt, kā varētu izskatīties kreditēšanas nākotne Latvijā, kas tieši ietekmēs saimnieciskās darbības attīstības iespējas. Pašlaik Saeima, pieņemot jauno Maksātnespējas likumu trešajā lasījumā, ir izteikusi atbalstu ļoti šaurai sabiedrības daļai, - pēc sākotnējiem aprēķiniem jaunā likuma nosacījumiem atbilst aptuveni 1000 kredītņēmēju. Tādējādi šai nelielajai grupai tiek radīti ārkārtīgi izdevīgi bankrota nosacījumi, kas diemžēl atstās ietekmi uz ikvienu personu, kas nākotnē vēlēsies saņemt kredītu.

Paredzams, ka pieņemtās likuma redakcijas iespaidā krasi kritīsies kredītu pieejamība privātpersonām un tās varēs saņemt tikai aptuveni pusi no sev nepieciešamajiem līdzekļiem – otru pusi tām nāksies sakrāt pašām. Tas savukārt negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu tirgu, kas pašlaik ir pārsātināts. Tāpat cietīs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, jo to kredītiem par galvojumu bieži vien kalpo to īpašnieku īpašumi,” skaidro LKA prezidents Teodors Tverijons.

Kā ļoti svarīgu LKA joprojām vērtē nodokļu politikas jautājumu, uzskatot par mērķtiecīgu nodokļu slogu pārdali no iedzīvotāju ienākumiem uz patēriņu un īpašumu un nevilcināties ar šo lēmumu pieņemšanu. Tostarp, lai būtiski mazinātu izkropļojumus ekonomikā, motivētu nodokļu maksātājus, valdībai ir jāpiešķir prioritārs statuss ēnu ekonomikas apkarošanas plānam un tā komunikācijai sabiedrībā.