Auni uz tilta
Autors: Māris Krautmanis, 25/04/2019 11:56


Liela ķeza gaida Rīgu, liela ķeza. Izskatās, ka tā ir neizbēgama, jo sakarā ar remontu kopš aizvakardienas kustība pār Brasas pārvadu jau ir ierobežota. Bet vēl taču trūka tādas laimes, lai nostopētos arī Augusta Deglava tilts. Transporta ievārījums dažkārt mēdz izcelties pat tad, ja noticis sīks negadījums, bet te uzreiz pārtrūkst asinsrite vienlaikus pāri diviem tiltiem! Un vēl taču arī Salu tilts ir remontā ar apgrūtinātu kustību. Un ielas tiek lāpītas. Dabiski, ka cilvēki, kas sēž šodien automašīnās un netiek uz priekšu, lamājas - gānās ne pa jokam. Bet saudzēsim savus nervus! Pamēģināsim par lietu padomāt racionāli! Vai nevajag labot ielas un tiltus? Droši vien vajag. Droši vien Deglava un Brasas tilts bija jāremontē jau pirms desmit un divdesmit gadiem, taču tad pilsētas varai bija citas prioritātes - bija par pusmiljardu jābūvē Dienvidu tilts. Kad jau nu Rīgas dome brieda, nobrieda, atrada finansējumu, izprojektēja un sāka, tad tas ir noticis tagad. Arī vēlāk būtu tādas pašas problēmas, tikai vēlāk tas būtu vēl dārgāk un tilti būtu vēl žēlīgākā stāvoklī. Bija ieplānots jauki remontēt Deglava tiltu, atļaujot pār to daļēji ierobežotu kustību. Bet remonta gaitā ir atklājies, ka ar tilta balstiem ir sliktāk, nekā iepriekš šķita - iepriekš tie bija nepietiekami pieejami ekspertu acij, jo zem tilta bija noliktava un tilta daļas bija kā ēkas starpsienas. Tagad, kad noliktava ir nojaukta, atklājas, ka balsti izskatās visai nelabi. Un taču vajag vēl tā sagadīties, ka nāk Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet valdošās koalīcijas partijai KPV LV ir katastrofāli zems reitings. Kaut kā šis reitings taču ir jāpaceļ, citādi KPV LV pirmajam saraksta numuram, Saeimas deputātam Kasparam Ģirģenam nekas nespīd. Visas citas partijas plūc kuponus, kritizējot Rīgas domes valdošo Saskaņas/GKR koalīciju par Rīgas satiksmes korupcijas lietu, bet KPV LV kaut kā ir palikusi maliņā. Priekšvēlēšanu solījumus par OIK atcelšanu un lieliem darbiem visās jomās KPV LV necik labi nevedas pildīt, bet nu tagad ir iegadījusies viena viegli saprotama lieta - tilts kā varoņa ordenis, ko spraust sev pie krūtežas. Lai gan gar tiltiem daļa ir ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV), un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir zem Ekonomikas ministrijas, īsteni balto zirgu ir apseglojis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš uzstājas kā galvenais traģēdijas novērsējs un cilvēku dzīvību glābējs. Ministrs Ģirģens eirokandidātam Ģirģenam ir brālis, un, tā kā publika viņus pagaidām labi nepazīst un neatšķir, Sanda iznāciens uz tilta visnotaļ palīdzēs arī Kasparam viņa eiroiešanā. Tilti gan nav iekšlietu ministra kompetence, un tikpat labi par tiltu drošību varētu spriest kāda ciltsrakstu un mākslīgās apsēklošanas stacija, taču Ģirģens nav varējis sēdēt ar rokām klēpī un pilsoniski atbildīgi rīkojas, lai novērstu otru Zolitūdi vai ko tikpat šaušalīgu. Tādi brīnumi, ka iekšlietu ministrs aptur remontdarbus un uzdod policijai apturēt kustību pār tiltu, vēl nav redzēti, bet daudz kas jau mēdz notikt pirmo reizi. Tad nu laikam šodien būs tā, ka policija stāvēs tilta galos un liks braucējiem meklēt citu ceļu. Droši vien pa tiltu varētu braukt un to varētu vienlaikus remontēt, jo tolaik, kad to būvēja, tiltu rēķināja tā, lai tam pāri var braukt ar tankiem. Taču laika zobs ir grauzis, un tilts patiešām ir šaubīgs. Ar cilvēku dzīvībām nevar riskēt. To, vai pāri tiltam var braukt, nevar konstatēt politiķi, žurnālisti vai anonīmie komentētāji internetā. To var BVKB. BVKB ir godam strādājis, laiku pa laikam apskatot tiltu, un vēl pagājušās nedēļas vidū birojam nebija verdikta, ka tilts būtu pilnībā jāslēdz satiksmei. No rīta bijusi runa par svara ierobežojumu smagajiem auto, kas jāuzliek, taču pēcpusdienā BVKB padomāja, pārdomāja un nāca klajā ar drūmāku slēdzienu, ka tilts ir bīstamā stāvoklī un līdz brīdim, kamēr tiek gūts apstiprinājums par konstrukciju drošumu, to ekspluatēt nevajadzētu. Ministrs Ģirģens to iztulkoja kā signālu tilta pilnīgai slēgšanai un uzreiz metās uzbrukt Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja vietas izpildītājam Emīlam Jakrinam, it kā viņš būtu izgrauzis vidu tilta balstiem. Valdības valdošo partiju un galvaspilsētas valdošās koalīcijas pretstāve ir caur un cauri nožēlojama - pārāk daudz šajā kariņā ir ķīlnieku. Otrdien tā izpaudās jau pagalam groteskā veidā, jo vienā tilta pusē ar presi runāja Ģirģens, bet otrā - Rīgas domes amatpersonas. Tas izskatās kā divu aunu sastapšanās uz laipas vai arī tā, ka vieni spēki ripina pāri tiltam savam oponentam virsū mucas… Šajā episkajā kaujā uz Deglava tilta visa iniciatīva pieder ministram, bet domei jau pirms spēles iedalīti melnie kauliņi un iespēja tikai taisnoties. Varbūt Ģirģenam tomēr nevajadzēja ņirgāties, izsakot cerību, ka Jakrins organizēs drošu un ērtu kustību pilsētā. Jo skaidrs, ka, lai nu kāda, bet ērta tā nebūs. Pastāv tāda scenārija iespēja, ka mēnešiem ilgi tilts nebūs braucams un netiks arī tālāk remontēts, jo jāpabeidz iepirkuma procedūra, jāstrādā ekspertiem, bet tur, kur objektu apsargā policija, pat domāt nedrīkst par kaut kādu remontdarbu veikšanu. Rūpe par cilvēku dzīvībām un traģēdiju novēršanu ir cēla, taču gribētos tai kaut kādu turpinājumu un konsekvenci. Satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) tāpat vajadzētu satraukties un uz to ātrāko slēgt dzelzceļu un staciju Zemitānos. Jo tur taču tilts tāpat ir sapuvis, tiek remontēts un var uzgāzties uz galvas. Un cik nav bīstamu tiltu vēl - ne tikai Rīgā, bet visā valstī! Dažs labs tilts turas kopā tikai ar dievvārdiem. Vai nav jāslēdz visi bīstamie tilti? Un vēl būtu labi, ja rūpe par būvju drošību politiķiem nerimtīgi saglabātos visu laiku - arī rīt, parīt, gan pirms, gan pēc vēlēšanām.