Situācija Rīgas domē kļūst nopietna
Autors: Bens Latkovskis, 18/12/2018 11:06


Lai gan pēc aizvadītās nedēļas arestiem un kratīšanām Rīgas vicemēra Andra Amerika atkāpšanās pirmdienas rītā nebija liels pārsteigums, tomēr tā arī nebija gluži paredzama. Galvenokārt tāpēc, ka dažādi pārmetumi un apvainojumi pār Amerika galvu biruši ne reizi vien, un līdz šim viņš vienmēr ticis cauri ar kautri nevainīgu smaidiņu, kuru, kritiskāk paskatoties, varētu tulkot kā «pat necentieties». Šoreiz viss izskatās nedaudz citādāk. Šeit precīzi jānodala tas, ko «visi zina», no tā, kam ir juridisks svars. Runas par korupciju Rīgas domē skan jau sen, un tās nav saistāmas tikai ar pašreiz pie varas esošajiem. Atcerēsimies bēdīgi slavenās kurpju kastes, zelta tiltus un citus korupcijas simbolus vēl no agrākiem laikiem. Rīgas domes opozīcija par korupciju runā jau gadiem, taču visas šīs runas atduras pret necaursitamo - bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi? Kur ir iesniegumi KNAB un Ģenerālprokuratūrai? Sešu personu aizturēšana, kratīšanas, Amerika atkāpšanās liecina, ka šoreiz ar tradicionāli ierastajām atrunām var arī nepietikt. Mēs vēl nezinām, kādi pierādījumi ir KNAB rīcībā un kādi fakti minēti Polijas papīros, taču ir diezgan skaidrs, ka šoreiz apsūdzības ir nopietnas. Ar lielu ticamību var pieļaut, ka kāda no aizturētajām personām izlems glābt savu ādu un sāks sadarboties ar izmeklēšanu, tas ir, sāks runāt. Ja abstrahējamies no lietas juridiskās puses un aplūkojam tīri politisko, tad arī šeit Rīgas domes pašreizējai vadībai ar tās priekšsēdētāju Nilu Ušakovu priekšgalā nekas spožs nespīd. SIA Rīgas satiksme (RS) ir pašvaldības uzņēmums, un korupcijas skandāls šajā uzņēmuma met smagu ēnu uz Rīgas vadību, jo grūti iedomāties, ka ilggadējais RS vadītājs Leons Bemhens šeptējas, bet viņa faktiskais priekšnieks neko ne redz, ne zina. Tas vēl tā maigi teikts, jo, ja runa ir par kukuļiem, tad rodas diezgan pašsaprotams jautājums - vai tad tiešām RS darboņi, operējot ar lielām summām, nemaz nedalījās ar savu politisko aizmuguri? No otras puses, jebkuri šāda veida loģiskie pieņēmumi, neatkarīgi no to ticamības pakāpes, paliek tikai pieņēmumi bez nopietnām juridiskām sekām. Uz šādu pieņēmumu bāzes atlaist Rīgas domi un sarīkot ārkārtas vēlēšanas nevar, lai kādas rezolūcijas pieņemtu VARAM pāraugošās partijas kongresos. Taču, kā jau minēts, šoreiz ir liela varbūtība, ka būs ne tikai uz pieņēmumiem balstītas loģiskas konstrukcijas, bet arī fakti un pierādījumi. Tas nozīmē, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā vairs nav tikai tukšas opozīcijas fantāzijas. Ko tas nozīmē? Sekas var skart ne tikai Rīgu, jo Ušakovs ir ne tikai Rīgas mērs, bet arī partijas Saskaņa līderis. Turklāt ne tik daudz līderis, cik partijas seja. Ušakova vadības stils ir drīzāk čomisks nekā autoritārs. Praksē tas nozīmē, ka RD pārraudzībā esošās struktūras var darboties visai autonomi un to rīcības brīvība, ieskaitot visai šaubīgus darījumus, ir pietiekami plaša. Atsevišķs ir jautājums par tā dēvēto dalīšanos, bet, tā kā nekādu reālu faktu par to pagaidām nav, tad to atstāsim, tā teikt, prātā. Tā kā Ušakovs ir Saskaņas seja, tieši no viņa personiskās popularitātes lielā mērā ir atkarīga visas partijas popularitāte. Ne tikai popularitāte, bet pat partijas integritāte, vienotība. Nav noslēpums, ka Saskaņa pat tur, kur Ušakovs pats nebalotējas, piemēram, Saeimas vēlēšanās vai ārpus Rīgas pašvaldību vēlēšanās, viņa tēlu izmanto savās reklāmās. Pat ja pret Ušakovu personiski nekāda apsūdzība netiks izvirzīta, bet ārkārtas vēlēšanas notiks, tad tas būs samērā liels trieciens gan pa viņa personisko, gan visas partijas autoritāti. Ir novērotāji, kuri uzskata, ka uz Ušakova vēlētāju šie korupcijas skandāli neiedarbojas un šis vēlētājs tos uztver kā politisku sazvērestību pret savu politisko elku. Tā tas daļēji ir, taču atcerēsimies, ka iepriekšējās vēlēšanās Saskaņas/GKR bloks tikai par mata tiesu noturējās pie varas. Korupcija jau nav vienīgais, ko pārmet pašreizējai Rīgas vadībai. Pilsētā trūkst inovatīvā gara, jaušama stagnācija un nelaikmetīgi pilsētvides risinājumi. Arvien pamanāmāk Rīga atpaliek attīstībā gan no citām Latvijas pilsētām, gan citām Baltijas valstu galvaspilsētām. Līdz ar to no Ušakova varētu novērsties arī tie, kuri viņa pirmajā valdīšanas posmā viņu uzskatīja par progresīvu rīcības cilvēku, bet nu ir vīlušies. Savukārt, ja Saskaņa zaudē Rīgu, tad var zust pamats visai dažādi domājošajiem partijas biedriem arī turpmāk turēties kopā. Līdz ar to Ušakovam ir pamats rādīt norūpējušos vaigu.