Pelēkais saraksts vai rasols?
Autors: Baiba Lulle, 01/03/2018 10:09


Līdzīgi, kā atverot čekas maisus, nepieciešami zinātnieku skaidrojumi, tā arī neskādētu papildu informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto darba devēju sarakstu, kuru darbinieku vidējā mēnešalga ir minimālās algas apmērā vai mazāka. Citādi ar šādu bezkaislīgu skaitļu apkopojumu, tāpat kā ar avīzi, var nosist ne tikai mušu, bet arī kādu noderīgāku radījumu. Te vienā katlā samesti gan negodīgi darba devēji, gan godīgi, kuru darbības specifika liek vai ļauj maksāt šādas algas. Pirmdien VID publiskoja šo pelēko sarakstu un to atjaunos ik mēnesi. Mērķis esot veicināt «komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi». Uz sarakstā iekļautajiem tiek mesta negodīgu darba devēju, aplokšņu algu maksātāju ēna. Tieši VID to tā nesaka, bet tā publiskajā paziņojumā par saraksta publiskošanu tiek piesaukti dati par augsto ēnu ekonomikas un aplokšņu algu īpatsvaru Latvijā, kuru vairāk piekopjot mazāki un jaunāki uzņēmumi. Taču, lai sarakstā iekļautie darba devēji netiesātos par nomelnošanu, VID mājaslapā rodama atruna, ka šai informācijai «ir tikai informatīvs raksturs, un tai nav juridiska spēka». It kā tas būtu kāda vērotāja no malas viedoklis, nevis oficiālas valsts iestādes saraksts. Protams, VID jādara savs darbs un ar tam pieejamiem instrumentiem jāveicina nodokļu maksāšana. Taču māc bažas, vai šis ir efektīvākais instruments. Liela iespēja, ka šajā sarakstā arī ir aplokšņu algu maksātāji, un jautājums, vai labošanos vairāk veicinās tikai esamība šajā listē, vai tomēr konkrētas VID kontroles aktivitātes? VID ir pieejami dati par maksātajām algām, nodokļiem katrā uzņēmumā, ir zināma tā darbības specifika, nozarē maksātās algas, kuras var salīdzināt. Efektīvāk būtu VID dot ziņu ar vēstules palīdzību vai inspektora zvanu, vai ierašanos konkrētos uzņēmumos, nevis pie kauna staba naglot arī nevalstiskās, reliģiskās organizācijas, kuras godīgi algo kādu speciālistu. VID atzīst, ka starp pirmajā sarakstā iekļuvušajiem 2604 darba devējiem ir gan uzņēmumi, gan nevalstiskās organizācijas, arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, reliģiskās draudzes, individuālie komersanti un uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības, zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, virkne mediju, fiziskās personas - darba devēji. Acīm redzami - virkne specifisku uzņēmumu un organizāciju, kuros nodarbināto atalgojums varētu būt neliels vai arī darbības joma pieļauj šādu atalgojumu. Piemēram, medijos, kuri nevar atļauties lielu štatu, ir virkne ārštata autoru vai uz nepilnu slodzi strādājoši, turklāt bez pamatalgas, kas nereti ir minimālās algas apjomā, tiek maksātas autoratlīdzības par konkrētiem darbiem. Virknē nevalstisko organizāciju vispār nav algotu darbnieku, bet kādas, kam vajadzīgs kāds pakalpojums un algo cilvēku vai tomēr sasparojušās samaksāt kaut simbolisku atlīdzību cilvēkiem, kas entuziastiski iegulda savu darbu pamatā sabiedriskā kārtā, tiek sarakstā kopā ar žuļikiem. Te, tāpat kā ar čekas maisiem, nepieciešami skaidrojumi par uzņēmuma specifiku un to, kādēļ tajā algas ir tik zemas, vai vismaz jādod iespēja publiskotajiem uzņēmumiem pievienot savu skaidrojumu. VID pauž, ka saraksts arī «veicinās darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos». Pirmkārt, vienkāršiem darba ņēmējiem šī informācija VID mājaslapā nav tik viegli atrodama, otrkārt, ne visos datoros vai viedtālruņos šis saraksts ir vispār atverams. Treškārt - kādu informāciju darba meklētājiem dod tā dēvētā vidējā temperatūra palātā? Jēdzīgāk būtu salīdziņāt noteiktu profesiju, speciālistu, amatu atalgojumu dažādos uzņēmumos ar vidējo nozarē, ņemot gan vērā reģionālo specifiku. Vienā uzņēmumā var būt daļa darbinieku ar augstu atalgojumu, bet daļai maksāta minimālā alga vai mazāka, daļu algas maksājot aploksnē, bet vidējais uzņēmuma atalgojuma līmenis būs pietiekami augsts, lai šāds uzņēmums tomēr paslīdētu garām modrajam VID skatienam. Par to, ka daudzi šādi izslīdējuši garām un šis saraksts ir gan nepilnīgs, gan neko neizsakošs, liecina kaut vai aptuveni aprēķini. 2017. gada nogalē 149,4 tūkstoši jeb 19,1% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk, 450 eiro mēnesī saņēma 39,2% strādājošo. Pērn minimālā alga bija 380 eiro, šogad - 430 eiro. Pieņemsim, ka visiem šiem nepilniem 150 tūkstošiem ir palielināta alga līdz minimāli noteiktajiem 430 eiro šogad. Ja pieņemtu, ka šo visu darbinieku darba devēji ir VID publiskotajā sarakstā, sanāktu, ka katrā šajā uzņēmumā nodarbināti ap 60 darbinieku, bet uzskaitītie vairākums nebūt nav tik lieli uzņēmumi. Tas tikai nozīmē, ka daudzu mazo algu maksātāju šajā sarakstā nav! Ja šo instrumentu vispār izmanto, tad tas noteikti ir jāpilnveido un būtu jāseko turpinājumam - VID informācijai par to, cik uzņēmumu pēc nokļūšanas šajā pelēkajā sarakstā palielinājuši algas, cik likvidējušies, kā mainās šis saraksts, paplašinās vai sarūk.