Latviskas Latvijas iznīcināšanas projekts
Autors: Juris Paiders, 06/03/2017 09:59


Šonedēļ aizsākās diskusijas par gaidāmo nodokļu reformu. Latvijas Banka aun Finanšu ministrija iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar savu reformu priekšlikumu.

Pēc nodokļu izmaiņu projekta publiskošanas ikviens pilnīgi dabiski novērtēja, vai viņam personīgi piedāvātās pārmaiņas ir izdevīgas vai nē. Tie, kam pārmaiņas ir izdevīgas, jau izsaka atbalstu. Sākās viedokļu apmaiņas jūklis, kurā politiķi mēģina atrast «sabiedrības intereses».

Šajā brīdī vajadzētu pateikt - stop. Vispirms ir jāatbild uz jautājumu, kāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas? Kāds ir iecerētais mērķis? Kādas ir prognozes par to, kad un cik lielā mērā mērķis tiks sasniegts?

Diemžēl ietekmes izvērtējums ir dots tikai Latvijas Bankas priekšlikumā.

Kad ir saprotams, kāds ir pārmaiņu mērķis, tad var novērtēt, vai šādi rezultāti ir sasniedzami ar attiecīgajam reformām.

Ierosinājums noteikt nulles likmi reinvestētai peļņai ir skaidrs un saprotams. Mērķis ir veicināt investīciju apjoma pieaugumu. Pašlaik investīcijas Latvijas ekonomikā ir viena no galvenajām nākotnes izaugsmes problēmām. Cilvēki aizbrauc, un, klientu skaitam samazinoties, ir jāsamazina investīciju apjomi. Latvijā ir vērojams pretējs process investīciju pieaugumam - kapitāls tiek izņemts no uzņēmējdarbības, nevis investēts. Novēršot šķēršļus investīciju ceļā, kaut vai peļņas nodokļa izskatā, ir gaidāms pozitīvs efekts. Lai veicinātu investīcijas, nulles likme reinvestētai peļņai ir labāka nekā jaunu investīciju aplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Varbūt nākotnē (ja šādu normu pieņems) Latvijas rezultāti nebūs tik iespaidīgi kā Igaunijā, bet ir skaidrs reformas mērķis, ir saprotamas veicamās darbības un ir gaidāms rezultāts.

Kāds ir mērķis samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%? Ja ticam Ministru prezidentam un finanšu ministrei, mērķis ir panākt, lai cilvēki lielāku ienākumu meklējumos nebrauktu projām no Latvijas. Loģika ir vienkārša. Uzņēmējiem kļūs labāk, tiem samazināsies izmaksas. Uzņēmēji veidos jaunas darba vietas un cilvēki paliks. Skaitļi, termiņi, ietekmes izvērtējums netiek sniegts.

Vai mērķis - cilvēku neaizbraukšana no Latvijas - ir panākams, nedaudz samazinot tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Atbilde ir negatīva. Darbaspēka izmaksas veido trīs lielumi - darba alga, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja tiks samazināts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad, nepalielinot darbiniekam uz rokas (neto) saņemamo naudas daudzumu, darbaspēka izmaksas vidējās algas saņēmējam samazināsies par 2%. Novados, kur algas ir tuvākas minimālajām, šādas izmaiņas (ja, samazinot IIN, neto alga paliks nemainīga) samazinās darbaspēka izmaksas par 1,5%. Vai divu procentu kopējais darbaspēka izmaksu samazinājums ir izšķirošais, lai visi globālie investori mestos dibināt uzņēmumus Latvijā?

Taču vienlaikus Finanšu ministrijas reformas priekšlikumā ir paredzēts par 13% palielināt minimālo algu. Ieviešot visu komplektu novados, kuros vidējās algas ir tuvas minimālajai, kopējās darbaspēka izmaksas, ja produktivitāte un sociālie maksājumi paliks nemainīgi, pieaugs par 10%!!!!

Tas, kas Rīgas lielajam biznesam izpaudīsies kā neliels darbaspēka izmaksu samazinājums (tāpēc lielā biznesa organizācijas ir ar abām rokām par), lauku uzņēmējdarbībā izpaudīsies kā dramatisks darbaspēka izmaksu kāpums. Finanšu ministrijas piedāvātā reformu pakete turpinās nogalināt uzņēmējdarbību lauku apvidos.

Izskatās, ka reformas mērķis ir paātrināt iedzīvotāju padzīšanu no Latvijas latviskākajiem novadiem. Vismaz šāds varētu būt gaidāmais pārmaiņu rezultāts.

Latvijas varenajiem būtu pēdējais laiks saprast, ka iedzīvotāju izbraukšanas galvenais cēlonis ir nevis darbaspēka izmaksas, bet ienākumu nevienlīdzība.

Kā liecina Latvijas Bankas veiktais nodokļu ienākumu novērtējums (Nodokļu stratēģija 20/20 - 19. lpp.), samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%, jau 2018. gadā par 18,6% samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi pašvaldību budžetos.

Pašvaldību spēja mazināt nevienlīdzību (ja reformas rezultāti lauku apvidu uzņēmējdarbībai būs negatīvi) samazināsies par vairāk nekā piekto daļu. Pašvaldības, lai nebankrotētu, būs spiestas raut uz augšu nekustamā īpašuma nodokļus un netieši turpinās valdības aizsākto latviešu iznīcināšanas politiku, radot apstākļus, lai vietējie ļaudis pamestu Latviju.

Lai gan Finanšu ministrijas priekšlikums nedaudz izdabā Rīgas lielajiem uzņēmumiem, tas izskatās kā kārtējā detaļa latviskas Latvijas iznīcināšanas plānā, maldinot par šāda projekta gaidāmajiem rezultātiem.