Vai Putins ir Hitlers šodien?
Autors: Juris Paiders, 05/01/2017 10:56


2014. gada vidū Latvija, Baltija un visa Austrumeiropa dzīvoja fatālā baiļu atmosfērā. Tolaik tie eksperti, kuri varēja piekļūt valstu svarīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem, zīmēja apokaliptiskas ainas. Arī Latvijas eksperti, kas vienmēr dižojās, ka mūsu krievu valodas prašana mums sniedz labāku izpratni par notikumiem Krievijā, pareģoja tālāku Krievijas agresijas ekspansiju.

Putins nevar apstāties! Pēc Krimas un Doņeckas tika solīts, ka nākamais solis būs Baltija. «Eksperti» apgalvoja, ka Putins ir Hitlers šodien. Zināma līdzība taču bija. Savulaik Hitleram ar katru pakamptu kumosu agresijas apetīte pieauga. Vispirms Hitlers ieveda vācu karspēku demilitarizētajā Rūras apgabalā (1936. g.), tad anektēja Austriju (1938. g.) pēc tam sagrāba daļu no Čehoslovākijas (Sudetiju), bet 1939. gada septembrī iebruka Polijā, izraisot pasaules karu. Tāpat rīkosies arī Putins! Viņš nevar apstāties! Pēc Krimas sekoja Doņecka, un ar katru gadu tiks kampts arvien lielāks kumoss. Pat neitrālajā Zviedrijā kāds pustraks ģenerālis solīja, ka pēc dažām nedēļām Krievija iebruks Gotlandē. Ikvienu, kurš atļāvās paust neticību šādiem pareģojumiem, momentā pieskaitīja pie Kremļa troļļiem, Maskavas aģentiem vai pasludināja pa neglābjamai nekompetentiem. Jau ir sācies 2017. gads, bet pēc Krimas un Doņeckas līdzīgas aktivitātes Austrumeiropas virzienā nesekoja. Savukārt Putina rīcība pēc tam, kad Turcija notrieca Krievijas bumbvedēju (2015. gada 24. novembrī), tika izmantota, lai izveidotu koncepciju, ka Putins rīkojas kā truls absolūtā ļaunuma iemiesojums, kurš uz katru pret Krieviju vērstu darbību atbildēs nesamērīgi asi un agresīvi. Pēc Krievijas bumbvedēja notriekšanas un viena pilota bojāejas pret Turciju tika vērstas sankcijas desmitiem miljardu eiro apjomā.

Ja Putins rīkosies līdzīgi kā Izraēla pret palestīniešu teroristiem un uz katru terora aktu vai savu interešu apdraudējumu sniegs nesamērīgi agresīvu atbildi, tad var izstrādāt ārpolitisko scenāriju, lai Krieviju virzītu uz arvien lielāku un lielāku konfliktu ar citām pasaules valstīm. Tika secināts, ka Putins ir monstrs, kurš rīkojas pat nevis pēc principa «aci pret aci, zobu pret zobu», bet viņa princips ir «simt zobu pret vienu». Tomēr 2016. gada nogalē notika divi zīmīgi notikumi, kas neierakstījās tik primitīvā shēmā. 19. decembrī atentātā tika nogalināts Krievijas vēstnieks Turcijā Andrejs Karlovs, bet 29. decembrī ASV prezidents Baraks Obama pasludināja par nevēlamām personām un izraidīja no ASV 35 Krievijas diplomātus kopā ar visām ģimenēm, dodot viņiem 72 stundas, lai tie pamestu ASV.

Tika prognozēta agresīva un nesamērīga Putina rīcība uz Obamas soli. ASV lielākie telekanāli pat izplatīja dezinformāciju par diplomātu bērnu skolas slēgšanu Maskavā un citām atbildes sankcijām. Pēc Krievijas diplomātu izraidīšanas tika prognozēta vismaz līdzvērtīga atbilde, jo tāda ir PSRS un Krievijas diplomātiskā tradīcija. Piemēram, 1985. gada 13. septembrī Lielbritānija, izvirzot apsūdzības spiegošanā, izraidīja 25 padomju diplomātus, un jau nākamajā dienā padomju valdība izraidīja no Padomju Savienības 25 britu diplomātus.

Taču Putina agresīvā rīcība nesekoja. Pat vairāk! Pēc Obamas lēmuma netika izraidīts neviens ASV diplomāts! Kā to saprast? Kāpēc Putins šajā gadījumā rīkojās nevis pēc principa «zobs pret zobu», bet «pagrieza pretiniekam otru vaigu»?

Nocitēsim fragmentu no Kalna sprediķa: «Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: aci pret aci, zobu pret zobu. Bet es jums saku: nepretojieties ļaunumam, bet, ja kāds tev sit labajā vaigā, pagriez viņam arī kreiso! Un tam, kas grib ar tevi iet tiesā un paņemt tavus svārkus, atstāj viņam arī mēteli! Bet kas spiedīs tevi tūkstoš soļus līdzi iet, ej ar viņu vēl citus divus!» (Mateja evaņģēlijs 5,38 - 41).

Manuprāt, Putina melnbaltā attēlošana piedzīvoja pilnīgu izgāšanos tāpēc, ka, vērtējot Krievijas prezidentu, netiek ņemts vērā tas, ka viņa personība ir veidojusies krievu pareizticības kultūras un tradīciju iespaidā. Putina rīcība 2016. gada nogalē atbilst mūsdienu Krievijas pareizticības izpratnei, kā ir savietojami divi it kā savstarpēji izslēdzoši principi - «zobs pret zobu» un «ja kāds tev sit labajā vaigā, pagriez viņam arī kreiso».

Laikos, kad princips «pagriez viņam arī kreiso vaigu» tika lietots absolūti, lai aizvietotu principu «zobs pret zobu», šāda pareizticīgo kopiena nevar pretoties ienaidniekiem.

Mūsdienu Krievijas pareizticīgo tradīcijā principu «pagriez viņam arī kreiso vaigu» uztver nevis kā Vecās Derības principu noliegumu, bet kā to papildinājumu. Viens no pirmajiem, kas šādā kontekstā aplūkoja šo jautājumu, bija Aleksandrs Solžeņicins (1918-2008) romānā Pirmajā lokā (1968). Mūsdienu Krievijas pareizticībā pašlaik valda izpratne, ka Jēzus Kalna sprediķa teiktais neatceļ veco principu «zobs pret zobu», bet to papildina un radoši attīsta. Tie, kas vienmēr rīkosies pēc principa «zobs pret zobu», viegli kļūst par ieroci savu pretinieku rokas. Šo ļaužu rīcība ir viegli izskaitļojama un paredzama. Kalnu sprediķis sniedz padomu, kā ir iespējams kļūt saviem pretiniekiem (ļaunumam) neparedzamam. Kalnu sprediķa atbilde - dažkārt, atbildot uz pretinieka darbībām, ir jārīkojas līdzvērtīgi, dažkārt nesamērīgi, bet dažkārt var gūt pārsvaru, atdodot savu mēteli pretiniekam. Ikviens, kurš brīžiem rīkosies tik radikāli atšķirīgi, būs saviem pretiniekiem neatminams un tāpēc nebūs tik viegli uzveicams.

Tāpēc, nevērtējot Putina nolūkus, motīvus vai mērķus, viņa rīcība būtu jāvērtē mūsdienu pareizticības kontekstā, nevis sekojot primitīvu sovjetologu shēmu klišejām.