Kā Krievijas hakeri uzvarēja pasaules kiberkaru
Autors: Juris Paiders, 16/12/2016 09:33


Pagājušās nedēļas nogalē ASV ietekmīgais laikraksts Washington Post publicēja vēsti, ka ASV Demokrātu partijas nacionālās komitejas un Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja epasta vēstules esot ieguvuši un pēc tam publiskojuši ar Krieviju saistīti hakeri. Kāda anonīma amatpersona Washington Post informēja, ka «Krievijas mērķis bija palīdzēt Trampam tikt ievēlētam».

Uzreiz pēc tam kāds anonīms avots laikrakstu New York Times informēja, ka ASV izlūkošanas dienesti ir pilnīgi pārliecināti - Krievijas hakeri iekļuva gan ASV Republikāņu partijas, gan ASV Demokrātiskās partijas nacionālo komiteju serveros, bet atklātībai nodeva tikai epastus no Demokrātu partijas sarakstes. Uz laikrakstu publikācijām nekavējoties reaģēja esošais ASV prezidents Baraks Obama, kurš pieprasījis izlūkdienestiem veikt totālu pārbaudi par visiem 2016. gada ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā veiktajiem kiberuzbrukumiem. Prezidenta pavēle ir jāizpilda līdz 20. janvārim, kamēr prezidenta varas groži vēl ir Obamas rokās.

Vispirms pieņemsim, ka tā ir taisnība. Krievijas hakeri lodā pa ASV serveriem kā pa savu kabatu un spēj iegūt visus visslēptākos ASV un NATO noslēpumus. Tad sanāk, ka ASV programmētāju tūkstoši, kiberdrošības nodaļas un Nacionālā drošības aģentūra, Centrālā izlūkošanas pārvalde u.c. struktūru darbinieki un priekšnieki ir pilnīgi nejēgas, kuri spēja vienīgi plātīt rokas un bezpalīdzīgi gaidīt, kad un kuru no ASV visrūpīgāk glabātajiem noslēpumiem «Krievijas hakeri» publiskos nākamajā reizē. Sanāk, ka ASV vispār nav iespējams atrast speciālistus, kas kaut ko jēdz no kiberdrošības. ASV neviens neprot strādāt ar modernām informācijas tehnoloģijām, un Amerika ir neglābjami atpalikusi datoru tehnoloģiju jomā.

Ja tā ir taisnība un trešais pasaules karš notiks kibertelpā, tad ASV var uzreiz pacelt balto karogu. Krievija ir uzvarējusi. Krievijas hakeri ir visstiprākie pasaulē, un ASV ir jāpiedāvā bezierunu kapitulācijas noteikumi.

Piedodiet, bet es tam neticu. Bils Geitss sāka savu biznesu Sietlā, nevis Saratovā. Man bija liels pagodinājums apmeklēt Microsoft centru Sietlā, kurā strādā desmiti tūkstošu pasaules labāko programmētāju. Krievijas mēģinājums atdarināt amerikāņu panākumus programmēšanā ir iemiesojies Skolkovas centrā netālu no Maskavas, kas izskatās pēc bālas parodijas par amerikāņu informācijas tehnoloģiju platformām un drīzāk tiek izmantots kā instruments Krievijas valsts līdzekļu «apgūšanai» bez nozīmīgiem sasniegumiem.

Turklāt Microsoft ir nevis vienīgais, bet viens no daudziem šīs jomas uzņēmumiem. Tā ir tikai aisberga virsotne.

Par ASV iespējām kiberdrošībā un tās apiešanā var pārliecināties ikviens, jo bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Edvards Snoudens nopludināja ievērojamu dokumentu masīvu, kas liecina, ka ASV iespējas kibertelpā daudzkārt pārsniedz pat lielāko ES valstu iespējas.

Tas bija pirmkārt. Otrkārt. ASV un Krievijas globālas konfrontācijas saasinājums sākās 2008. gadā, bet 2014. gadā konfrontācija jau pārauga vieglā aukstajā karā.

Ir normāli un dabiski, ka, saasinoties konfrontācijai, tiek veikti gan izlūkošanas, gan pretizlūkošanas pasākumi, lai nepieļautu, ka pretinieks tavā teritorijā īsteno savus stratēģiskos mērķus. Ja divus gadus pēc konfrontācijas sākuma pretinieks spēj dot negaidītu un uzvarošu triecienu tavā vissāpīgākajā vietā, tad ir jāuzdod jautājums par izlūkošanas un pretizlūkošanas darba profesionalitāti un kvalitāti.

    Pats galvenais! Atbilstoši tam, ko mēs zinām par ASV, visaugstākā pielaide visslepenākajiem ASV noslēpumiem ir valsts prezidentam. Tagad mēs uzzinām, ka ASV prezidents par pretinieka diversijas aktiem pret ASV uzzina no divu laikrakstu publikācijām un viņam jālūdzas, lai CIP dalītos ar viņu savā informācijā.

Ja taisnība laikrakstos publiskotajam, tad vai nu ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde ir pārvērsta par bordeli, kura darbinieki nespēj novērst pretinieka pretdarbību nacionālā līmenī, vai arī ASV prezidenta vēlēšanas no demokrātiskas izvēles procesa ir pārgājušas specdienestu atzaru aizkulišu cīņas režīmā.

Taču neatkarīgi no tā, kura dienesta vai specdienesta hakeri ir uzlauzuši serverus un nokopējuši epastus, ja politiķu rīcība ir ētiska, taisnīga, līdzsvarota un likumīga, tad viņiem nav jābaidās ne no viena hakera, neatkarīgi no tā, vai hakeru saknes ir Krievijā, Ziemeļkorejā vai Silīcija ielejā.

Hilarijas Klintones štāba rīcība bija tik ciniski netīra un pretīga, ka, ieraugot demokrātu vadības politikas aizkulises, Amerika noskurinājās.

Ja Hilarijas Klintones štābs nerīkotu cūcības pret Bērniju Sandersu, tad neviens hakeris nespētu graut Hilarijas Klintones reputāciju.

Vienmēr atceramies, ka visiem, kuri izvēlas rīkot riebeklības, ir jārēķinās, ka pienāks laiks un par visiem grēka darbiem būs jāatbild.