Nav līķu, nav problēmu
Autors: Māris Krautmanis, 23/09/2016 10:53


17. septembrī airBaltic lidmašīna veica piespiedu ārkārtas nosēšanos lidostā Rīga, jo bija nopietnas tehniskas problēmas – pilnībā neatvērās priekšējā riteņa šasija. Šis negadījums varēja beigties pagalam slikti – ar daudzu ļaužu bojāeju. Lidmašīnas piloti demonstrēja izcilu meistarību un nosēdināja lidmašīnu tā, ka neviens necieta.

Todien ļaudis gan pašausminājās sociālajos tīklos, bet tagad jau var teikt, ka notikums ir piemirsies. Ir svarīgākas lietas, par ko diskutēt - piemēram, likums par sejas aizsegšanas aizliegšanu, eži Rīgas mikrorajonos, Džolijas un Pita izjukusī laulība. Jo galu galā nekas tāds jau nenotika - līķu kaudzes nebija. Bet, ja nav sprādziena, garas zārku rindas, klusuma brīža, sēru karogu un drūmu amatpersonu runu, ziņa ilgi neturas topos.

Taču diezin vai šis notikums jau aizmirsies tiem pasažieriem, kas sēdēja sarāvušies nāves bailēs avarējošajā lidmašīnā. «Tas bija drausmīgākais brīdis manā mūžā,» atminas žurnāliste, laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija galvenā redaktore Ligita Kovtuna, kurai kopā ar režisori Dzintru Geku bija iegadījies lidot ar šo lidmašīnu. Reiz bijis bailīgi lidmašīnā virs Austrālijas taifūna dēļ, tomēr ne tik ļoti kā pagājušajā sestdienā. Parasti šādos gadījumos, kad neatveras šasija, lidmašīna tiek turēta gaisā tik ilgi, kamēr iztērēta gandrīz visa degviela. Tā ir bijis arī šoreiz - pasažieriem ir bijušas gandrīz trīs stundas laika, lai skaitītu tēvreizi un atvadītos no šīs saules.

Būtu tikai normāli, ja šāda reisa pasažieriem aviokompānija un lidosta nodrošinātu visādu veidu psiholoģisku un medicīnisku atbalstu, un nepavisam nebūtu slikti, ja viņu pārdzīvojumus kompensētu materiāli.

Taču mūsu jaukā nacionālā aviokompānija airBaltic tandēmā ar lidostu Rīga īpaši cietsirdīgā sīkstulībā paziņoja, ka nekādu kompensāciju nebūs. Jo lidmašīnas incidents esot force majeure. Ar force majeure cilvēce līdz šim ir apzīmējusi nepārvaramu varu, Dieva darbus jeb tādas parādības, ko cilvēka spēkos nav iespējams ietekmēt - vētras, plūdus, vulkāna izvirdumus, zemestrīces, karus, epidēmijas. Taču šasijas nevēršanās vaļā nav nekāds force majeure, bet tehniska ķibele, kurai ir acīmredzama cilvēku darbības (vai bezdarbības?) izcelsme. Droši vien skaistās Bombardier lidmašīnas, kuras ar lielu pompu nesen tika prezentētas un no Kanādas atvestas, nav nekādas jaunās, varbūt tās nav pienācīgi pārbaudītas vai apkoptas, varbūt trūkst profesionāļu, kas prot tās apkopt.

Aculiecinieki no incidentu pārdzīvojušās lidmašīnas ar lielu mīlestību stāsta par stjuartu un pilotu varonīgo izturēšanos, taču ar riebumu un dusmām - par piedzīvoto haosu un pazemojumiem pēc nolaišanās un ierašanās lidostas ēkā. Tur bijusi mokoši ilga gaidīšana, neņemot vērā, ka cilvēkiem šādā šokā varbūt gribas uzsmēķēt vai iedzert. Atnests ūdens, kura nav pieticis visiem. Iedoti kaut kādi ēdināšanas taloni, kas tā arī palikuši neizmantoti. Visi izvesti ārā uz zāli, kur priekšā bijis milzu pūlis pasažieru no nokavējušajiem reisiem. Tiem avāriju pārdzīvojušajiem, kam Rīga nav bijusi galamērķis, bijis burtiski jācīnās, lai tiktu uz saviem nākamajiem reisiem. Nu un vēl visādi sīkumi, kas jušanos darījuši nepatīkamu.

Pēc lielās kritikas sociālajos tīklos, kas sestdien izcēlās pēc aviatoru paziņojuma par to, ka nebūs kompensāciju, otrdien airBaltic atmaigusi un nosūtījusi īsziņas incidentu pārdzīvojušā reisa pasažieriem, ka viņi var izvēlēties - dabūt dāvanu karti 313 eiro apmērā vai 250 eiro, ja viņi grib naudu uzreiz ar pārskaitījumu. Aleluja!

Vispār jau 313 eiro ir mazāk par to summu, ko airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss saņem par stundas darbu. Triju stundu laikā M. Gauss nopelna gandrīz piecas minimālās Latvijas mēnešalgas.

Varbūt visa šī situācija ir saistīta ar kādām Latvijas ļaužu īpatnībām? Nekāds stratēģiskais investors joprojām nav atrasts, jaunās lidmašīnas izrādās cilvēku dzīvībai bīstamas grabažas, serviss ir atbaidošs, bet viss ir kārtībā - no augstām amatpersonām airBaltic saņem tikai pateicības. Latviešiem mazohistiski patīk, ka viņiem ārzemju onkuļi taisa uz galvas. Ārzemniekiem tikai jāievēro viens princips - viņi nedrīkst nolaisties tik zemu, ka sāk labi runāt slaucamo aborigēnu valodā. Tad viņus sāks sajaukt ar savējiem kā savulaik airBaltic bijušo šefu Bertoldu Fliku. Bet savējos latvieši gan noēd bez sāls un miljonu eiro gadā nemaksā.