Andris Vilks: Otrajā ceturksnī nebeidzamajam konsolidācijas stāstam tiks beidzot pielikts punkts
Autors: Laura Rence, 05/08/2011 17:42


Izvērtējot līdz šim paveikto, kas būtu tās lietas, kam, Jūsuprāt, būtu jāpievērš lielāka uzmanība finanšu ministrijas darbībā. Kā ministrijas darbība mainīsies, Jums uzņemoties ministra pienākumus?
Bez budžeta jautājumiem aktuāli ir vēl divi bloki. Pirmais ir ēnu ekonomikas samazināšanas plāns, tā ieviešana plānota tuvāko mēnešu laikā, kam līdzi varēs sekot gan uzņēmēji, gan sabiedrība. Lai šis plāns būtu pēc iespējas efektīvāks, būs nepieciešama arī sabiedrības un uzņēmēju palīdzība.
Un otrs jautājums, kas šobrīd Latvijai ir ļoti svarīgi – kā Latvijai iespējami ātrāk tikt augstāk dažādos rangos uzņēmējdarbības un konkurētspējas vides uzlabošanā. Krīzes gados dažādos rādītājos esam atkrituši atpakaļ vai palikuši uz vietas, bet kopumā mums ir vēlme šos rādītājus uzlabot. Tas nav tikai Finanšu ministrijas, bet visu atbildīgo institūciju uzdevums. Tas ir arī attiecināms uz dažādām procedūrām – mijiedarbību starp sabiedrību, uzņēmējiem un valsts iestādēm. Šobrīd mainās ekonomikā cikls un tas mums nāk par labu, tādēļ man cerība, ka mēs uzlabosim savas pozīcijas.
Tās ir svarīgas prioritātes. Vēl ir nozīmīgs jautājums, lai noturētu atbildīgu fiskālo politiku valstī. Iezīmējot 2012. gada budžetu, jādomā, lai pēc iespējas efektīvāka būtu valsts līdzekļu apsaimniekošana, lai budžeta deficīts būtu tādā līmenī, kādā valdība grib to noturēt.

Kā kopvērtējumā vērtējat šī brīža nodokļu politiku Latvijā? Cik lielā mēra tā pilda savu uzdevumu un kas par to liecina?
Latvijā nodokļu politika joprojām ir pietiekami konkurētspējīga, mums joprojām ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā un es nedomāju, ka šeit kaut kas būtiski mainīsies. Krīze, protams, ir atstājusi ietekmi. Mazliet nodokļu slogs ir pieaudzis, bet jāņem vērā arī tas, cik dziļa ir bijusi ekonomiskā krīze. Mēs no krīzes esam tikpat kā izgājuši āra jaunā ekonomikas attīstības ciklā, līdz ar to arī nepieciešamība celt nodokļus ir beigusies. Es ļoti ceru, ka 2012., 2013. un 2014. gadā šie jautājumi vairs nebūs valdības dienaskārtībā.
Kopumā nodokļu politikā ir jāvirza, lai nākotnē samazinātu nodokļu slogu darbaspēkam. Krīzes laikā ir krīzes risinājumi – tas jāņem vērā – bet es domāju, ka Latvijai ir visas iespējas pāris gadu laikā atgriezties pie līdzīga nodokļu sloga, kāds uz darbaspēku ir citās Baltijas valstīs. Kopumā šeit lielas atšķirības mūsu starpā nav, bet pēdējie divi gadi ir radījuši izmaiņas. Domāju, ka visās Baltijas valstīs iezīmēsies virzība uz  nekustamā īpašuma nodokļa sloga pārskatīšanu , bet tikai pie noteikuma, ka kadastrālās vērtības sāk atbilst tirgus vērtībām. Tad valsts var panākt pretī nodokļu maksātājiem, respektīvi, darba ņēmējiem ar, piemēram, zemākām nodokļu likmēm. Tam ir jāiet līdzīgi kā tas vairāk vai mazāk ir attīstītajās valstīs, kad izlīdzinās slogi no kapitāla un nekustamajiem īpašumiem.
Patlaban ir tāds pārejas periods. Es domāju, ka pašreizējos risinājumus nevajadzētu uztvert ilgtermiņā. . Ir jāsaprot tā situācija, kādā mūsu ekonomika bija un, kas mums bija jādara. Drīzumā varēsim atgriezties pie ilgtermiņa plānošanas vīzijas. Es domāju, ka jau gada vidū uzņēmēji, sabiedrība un arī valdība varēs saprast, ka tās problēmas, kas ekonomikā ir bijušas, ir aiz muguras un ka var nospraust vidēja ilgtermiņa vīziju. Tas ir jāsaprot, ka jebkurai valstij, kas ir iekritusi pietiekoši dziļā krīzē un kurai ir arī starptautiskie aizdevumi, tiek mainīta nodokļu politika. Īrijai bija 20 – 30 gadus sena nodokļu politika un tagad tā ir pavisam citādāka. Nav jāuzskata, ka tāda tā būs ilgtermiņā. Īrijā, Ungārijā, Portugālē, Grieķijā – visur ir atkāpšanās no ilgtermiņa vīzijas tādēļ, ka citādi šīs valstis nevarētu  rīkoties. Es uzskatu, ka arī mums tas periods beigsies un ar 2012. gadu jau mēs varēsim iezīmēt ilgtermiņa vīziju.
Arī budžetā nav doma neko mainīt, izņemot tās lietas, ko jau pieminēju – nodokļu slogam uz īpašumiem būtu jāpieaug un nodoklim uz darbaspēku būtu jāsamazinās. Visticamāk, ka ar pievienotās vērtības nodokli situācija kādu laiku varētu būt stabila. Es ļoti šaubos, vai mēs to varēsim samazināt. Te jāskatās kopumā, kā izskatīsies PVN Eiropas Savienībā. Es pieļauju, ka arī citas ESS dalībvalstis,  būs spiestas pacelt PVN, jo Eiropa budžetu konsolidācijas procesā ieies tikai nākamgad. Valstis, kurām ir budžeta deficīts 5 – 10 %, nevarēs ilgtermiņā bez nodokļu izmaiņām atrisināt šo jautājumu. Es paredzu, ka PVN nodokļu likme visticamāk 2012. vai 2013. gadā Latvijā nebūs viena no augstākajām. Tagad mēs esam 5. vai 8. vietā apmēram, bet tad mēs būsim pa vidu, jo lielākoties Rietumeiropas valstis nenoturēsies, viņām būs šīs likmes jāmaina, pretējā gadījumā es neredzu, kā tās varēs konsolidēt budžetus.
Patlaban jau ir jūtamas tendences, ka Latvija iet ārā no krīzes, savukārt daudzās Eiropas valstīs gaidāmi pietiekoši smagi lēmumi. Nodokļu slogs Latvijā būs viens no zemākajiem. Mēs kā bijām kāda 4. vai 5.  Valsts ar zemāko nodokļu slogu, tā arī paliksim un būsim konkurēt spējīgi. Es personīgi gribētu, lai mēs arī Baltijas līmenī būtu vairāk vai mazāk līdzīgi. Dēļ ekonomiskā krituma, Latvijas situācija tagad ir nedaudz sliktāka atsevišķās pozīcijās, bet tas nenozīmē, ka Lietuva un Igaunija neies līdzīgu ceļu. Viņiem arī būs jāizvērtē situācija ar kapitāla un nekustamā īpašuma nodokļiem. Manuprāt, Latvija varētu mūsu kaimiņiem kalpot kā piemērs, viņi noteikti vērtē, kā mums šeit veiksies. Ja Igaunija savu konsolidāciju atrisināja, ieviešot Eiro, tad Lietuva to nav atrisinājusi. Lietuviešiem ir gaidāmi pietiekoši smagi lēmumi šogad un arī nākamgad.

Cik ilgs laika periods būs nepieciešams, lai izvērtētu nodokļu celšanas efektivitāti?
Vai tas ir efektīvi vai neefektīvi, to rādīs nodokļu iekasēšana.  Mēs esam redzējuši, kā tas ir bijis attiecība uz noteiktu nodokļu izmaiņām. Šeit ir ļoti svarīgi raudzīties reizē ar “ēnu ekonomikas” samazināšanu.  Ir ļoti svarīgi, lai nodokļi, kurus mēs ceļam, nenozustu “ēnu ekonomikā”. Es domāju, ka uz gada beigām situācija būs skaidrāka. Ar PVN jau mums iepriekš ir bijusi pieredze, par sociālās apdrošināšanas iemaksām – tur jāskatās, kāda būs reakcija. Tam būtu jāseko līdz, lai neparādās kaut kādas negatīvas tendences.

Sociālie maksājumi ir pietiekoši lieli un uzņēmējiem – tieši ražotājiem ir grūti tos izturēt, tādēļ starp uzņēmējiem tiek meklēti jauni varianti, kā šo nodokli nemaksāt. Ja mēs pieļaujam, ka varam sniegt pakalpojumus un maksāt paši šo nodokli, tad parādās tāda tendence, kad kādu piespiedu kārtā atlaiž no darba, lai viņš nodokli maksā pats kā pašnodarbinātais vai mikrouzņēmums.
Noteikti ir pastiprināti jāskatās mikrouzņēmuma koncepta atdeve. Par to, ka mums trūka tāds viegli administrējams ģimenes nodoklis, to jau mums sen norādīja ārvalstu eksperti. Kad tika izveidots mikrouzņēmumu koncepts, nebija skaidri redzams, kā tas strādās, tādēļ, iespējams, ka te parādīsies kaut kādas jaunas nianses.  Bez uzņēmēju palīdzības būs grūti virzīties uz priekšu.
Ir paredzēti zināmi lietvedības mehānismi un regulējumi, kas izslēdz tādu klaju optimizāciju, vienkārši pārformējot darbiniekus par pašnodarbinātajiem. Runājot par mikrouzņēmumiem, tās bažas, ka esam radījuši labvēlīgāku veidu un zaudēsim ieņēmumus, manuprāt, nepamatotas. Mēs iepriekš skatījāmies šo grupu, kas ir mazie uzņēmumi (līdz 70 000 apgrozījums), un no viņiem ļoti maz iekasējām, daļa no viņiem nemaksāja vispār nodokļus. Ko mēs redzam tagad – ir diezgan daudz jaunu uzņēmumu. Kopumā skatoties, mēs tagad rodam veidu, kā tiem, kas maksā, tagad maksāt mazāk un vienkāršāk, toties maksātāju loku paplašinām.

Kā vērtējat PVN reverso maksāšanas iespēju, kad par nodokļu nomaksu atbild finanšu līdzekļu saņēmējs? Tad uzņēmumiem nebūtu priekšnodokļu nomaksas, kas šobrīd situāciju sarežģī.
Šis jautājums ir aktuāls un ir darba kārtībā. Šogad to plānots ieviest vismaz divās jomās –  būvniecībā un metāla tirdzniecībā. Jautājums ir, kā mums izdodas dialogs ar dažādām asociācijām, ar ko līgumus pašreiz slēdz arī Valsts ieņēmumu dienests. Tad jāskatās, cik uzņēmēji ir gatavi iesaistīties, jo viņi jau paši vislabāk zina šo situāciju, kurā jomā un kā var to administrēt. Es pašreiz runāju par tiem uzņēmējiem, kas ir  iekļaujami  “baltās ekonomikas” sarakstā un kas vēlas izskaust šo nelegālo konkurenci. Par šīm divām nozarēm jau lēmums ir pieņemts un uzdots ministrijām izstrādāt normatīvos aktus. Tas varētu stāties spēkā no gada vidus. Ja skatāmies uz citām jomām, tad ir divi problēmjautājumi. Viens ir tas, ko mums atļauj ES direktīvas, jo ir konkrēts saraksts, kurās nozarēs vispār kaut ko tādu var ieviest. Otrs ir tas, ka katrā nozarē situācija ir citādāka , tādēļ mēs cenšamies ņemt vērā uzņēmēju viedokli, lai panāktu risinājumu, kuru ir vērts ieviest. Tas nav tāds maģisks risinājums pilnīgi visiem gadījumiem.

Pašreizējā ekonomikas ciklā ir iespēja daudzas lietas valstī sakārtot, taču ir jābūt lielai uzņēmēju pretimnākšanai. Lai tā būtu budžeta izveide vai konsulidācija, ir jābūt precīziem, pragmatiskiem piedāvājumiem. Šobrīd ir tā, ka pašās nozarēs nav vienprātības. Ir tādi, kas tiešām vēlas situāciju sakārtot, kas maksā ilgstoši nodokļus un pārzina situāciju un attiecības uzņēmumu starpa. Ja dažas ir solidāras un saprotošas, citās nozarēs “ēnu ekonomikas” īpatsvars ir pārāk liels un viņi nav gatavi mainīties. Mēs ceram, ka sadarbība veidosies arvien pragmatiskāka un ar vairāk asociācijām.


Kas ir tās nodokļu pozīcijas, kurās budžetā ieņēmumi ir labi un kurās tie ir nepietiekami?

Budžets pagājušajā gadā pildījās labāk nekā tika prognozēts. Tam ir divi iemesli. Manuprāt, VID ir kļuvis pretimnākošāks biznesam. Otrs – ekonomiskā attīstība ir bijusi straujāka, kaut prognozes bijušas pesimistiskākas.
Ja runājam par PVN, tas, protams, ir pārpildījies. Arī uzņēmēji, kuriem šīs summas bijušas jāatmaksā, to ir saņēmuši. Šeit nav bijušas nekādas aizķeršanās. Pamatojoties uz to, prognozējams, kā tas varētu turpmāk pildīties arī.
Darbaspēka nodokļi vairāk vai mazāk pildījās. Lai arī gada sākumā bija tāda zināma bedre, jo pietiekami nopietni samazinājās algas un daļa no tām ieslīdēja “ēnu ekonomikā”, taču gada beigās jau bija redzami uzlabojumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauga. Bet tas ir skaidrs, ka abas šīs nodokļu pozīcijas kavēsies. Es domāju, ka arī šogad, ja PVN pildīsies, tad citas pozīcijas varētu nedaudz kavēties. Attiecībā tieši uz sociālajām iemaksām un darbaspēka nodokli varam prognozēt, ka zināma novirze no plāna varētu būt, jo biznesa sektors vēl joprojām gaida. Viņiem nav pārliecības. Makroekonomiskie rādītāji uzlabojas un uzlabosies arī turpmāk, bet mikroekonomika vēl neseko. Liela daļu nozaru, kas nav eksportētāji, vēl gaida – vēl nepieņem nopietnus lēmumus. Es domāju, ka lūzums būs otrajā  ceturksnī, kad beidzot būs pielikts punkts nebeidzamajam konsolidācijas stāstam. Vēlā pavasarī vai vasaras sākumā tam, ka Latvijā viss ir slikti, tiks pielikts trekns punkts – arī mikroekonomikas līmenī visi sapratīs, ka te nedraud kaut kāda stagnācija, recesija vai vēl nezin kas šausmīgs. Tad arī te uzņēmumi, kuriem ir rezerves, varētu sākt elastīgāk pārskatīt darba samaksas, jo tas ir jautājums, kas otrajā pusgadā noteikti būs jārisina, darba samaksa nevarēs palikt pagājušajā gada līmenī.


Kā rāda pētījumi, joprojām augsta līmenī valstī pastāv pelēkā ekonomika. Vai Jums, kā jaunam finanšu ministram ir kādi risinājumi šai situācijai, kas līdz šim nebūtu izmēģināti. Kas Jums liek domāt, ka šiem risinājumiem būs rezultāti un cik ilgā laika periodā?
Iepriekšējās valdības uzdevumā tika izstrādāts pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. – 2013.gadam. Lai nodrošinātu saskaņotu darbību ilgtermiņā, mēs turpināsim strādāt pie šī plāna ieviešanas. Vēlos uzsvērt, ka plāns nav statisks dokuments, tā izstrādes darba grupa turpina tikties vidēji reizi mēnesī, lai pārrunātu plāna ieviešanas progresu un, ja nepieciešams, izvirzītu jaunas iniciatīvas reģistrētās uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.
Lai atbalstītu uzņēmēju centienus pielāgoties krīzes radītajām pārmaiņām, šobrīd strādājam pie normatīvo aktu izstrādes nodokļu atbalsta pasākumam – iespējas nodokļu maksātājiem līdz noteiktam datumam samaksājot pamatparādu, dzēst nokavējuma un soda naudu.
Lai sekmētu nodokļu administrācijas sadarbību ar uzņēmējiem, pilotprojekta veidā uz brīvprātības principa plānojam attīstīt ciešākas un uzticības pilnas attiecības starp lielajiem uzņēmējiem un VID, kā labās prakses piemērus izmantojot Nīderlandes horizontālās uzraudzības sadarbības modeli un Latvijas sociālo partneru izstrādāto „Ilgtspējas indeksu”.
Vienlaicīgi strādājam arī pie sākumdeklarēšanas likuma tālākas virzības, par pamatu ņemot 2008.gadā Saeimā skatīto likumprojektu, to pielāgojot šodienas prasībām un tehniskajām iespējām.
Konkrētas aktivitātes ir izvirzītas arī pa nozarēm, piemēram, komersantiem, kas darbojas zivjsaimniecības nozarē, plānojam noteikt produktus, kam būtu piemērojama īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība.
Līdzīgi līdz šī gada vidum metālapstrādes nozarē un būvniecības nozarē plānojam ieviest reverso PVN piemērošanas kārtību metāllūžņu savākšanai un pārstrādei.

Uzņēmēji bieži sūdzas par nepārtrauktām likumdošanas izmaiņām, kas liedz viņiem veikt biznesa plānošanu ilgtermiņā. Kas būtu tās lietas, ko Jūs ieteiktu viņiem darīt tuvākā gada laikā, lai savu uzņēmumu padarītu pietiekami konkurēt spējīgu?
Nebūtu pareizi komentēt par to, ko būtu jādara uzņēmējiem, bet no valsts puses ir nepieciešams nodrošināt stabilu, prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, pakāpeniski paaugstinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.

Kā Jūs prognozētu, kad Latvijas ekonomikā varētu gaidīt stabilizāciju, kas ļautu vairs nediskutēt par nodokļu izmaiņām, tās noturot stabilā pozīcijā? Kas ir šie indikatori?
Pirmkārt Latvijai ir jāstabilizē sava vispārējā fiskālā pozīcija, jāpanāk Māstrihtas kritēriju ievērošana un jāvirzās uz sabalansētu budžetu. Pēc tam vidējā termiņā budžeta pozīcijas uzlabošanos varēs nodrošināt ekonomiskā izaugsme. Būtisks ir arī sabiedrības pieprasījums pēc valsts izdevumu apjoma, kam atbilstoši veidojas arī nodokļu slogs. Finanšu ministrijas mērķis ir saglabāt esošo relatīvi zemo nodokļu slogu, kas ļaus Latvijai palielināt savu konkurētspēju ES.