Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) pauž sašutumu un neizpratni par valdības vadītāja Valda Dombrovska paziņojumu, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana tiek izskatīta kā viena no iespējām budžeta konsolidācijai.
Asociācija uzskata, ka šāda rīcība ne tikai grautu Latvijas ekonomiku, bet arī apdraudētu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu, jo būtiski ierobežotu iedzīvotāju iespēju saņemt objektīvu un daudzpusīgu informāciju.
Daudzos Latvijas novados cilvēkiem prese ir galvenais informācijas avots. PVN samazinātās likmes likvidācija sagrautu reģionālo drukāto mediju pastāvēšanu, kā arī būtu smags trieciens nacionālajai presei. Lēmums paaugstināt nodokli no 10% uz 21% vissmagāk ietekmētu tieši sociāli mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas - pensionārus, bezdarbniekus, maznodrošinātas personas, kas vairs nespēs iegādāties preses izdevumus. Valdības piedāvātā alternatīva - neapliekamā minimuma palielināšana - nekādi neietekmētu šo cilvēku pirktspēju.
Vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā nevienai preču vai pakalpojumu grupai netiek piemērotas samazinātās PVN likmes, ir Dānija. Tomēr arī šī valsts rūpējas par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju – laikrakstiem PVN likme ir 0%.
Asociācija uzskata, ka budžeta konsolidācija un starptautisko aizdevēju prasības ir jāsamēro ar Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un iespējām, izvēloties vislabāko scenāriju valsts izdevumu samazināšanai. Vispirms būtu jāizvērtē un jāoptimizē valsts funkcijas, nevis jāveic kārtējais eksperiments ar nodokļu politiku. Tik krasas nodokļu politikas izmaiņas un stabilitātes trūkums atstāj graujošu ietekmi gan uz valsts iedzīvotājiem, gan komersantiem, gan ir viens no veidiem kā aizbaidīt iespējamos investorus.
Asociācija uzskata, ka šāda rīcība ne tikai grautu Latvijas ekonomiku, bet arī apdraudētu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu, jo būtiski ierobežotu iedzīvotāju iespēju saņemt objektīvu un daudzpusīgu informāciju.
Daudzos Latvijas novados cilvēkiem prese ir galvenais informācijas avots. PVN samazinātās likmes likvidācija sagrautu reģionālo drukāto mediju pastāvēšanu, kā arī būtu smags trieciens nacionālajai presei. Lēmums paaugstināt nodokli no 10% uz 21% vissmagāk ietekmētu tieši sociāli mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas - pensionārus, bezdarbniekus, maznodrošinātas personas, kas vairs nespēs iegādāties preses izdevumus. Valdības piedāvātā alternatīva - neapliekamā minimuma palielināšana - nekādi neietekmētu šo cilvēku pirktspēju.
Vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā nevienai preču vai pakalpojumu grupai netiek piemērotas samazinātās PVN likmes, ir Dānija. Tomēr arī šī valsts rūpējas par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju – laikrakstiem PVN likme ir 0%.
Asociācija uzskata, ka budžeta konsolidācija un starptautisko aizdevēju prasības ir jāsamēro ar Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un iespējām, izvēloties vislabāko scenāriju valsts izdevumu samazināšanai. Vispirms būtu jāizvērtē un jāoptimizē valsts funkcijas, nevis jāveic kārtējais eksperiments ar nodokļu politiku. Tik krasas nodokļu politikas izmaiņas un stabilitātes trūkums atstāj graujošu ietekmi gan uz valsts iedzīvotājiem, gan komersantiem, gan ir viens no veidiem kā aizbaidīt iespējamos investorus.