Humāns, domājošs kino palīdz izvērtēt pasaules kopainu
Autors: Agnese Putniņa, 01/10/2008 09:49


Rīgas Starptautiskais Kino Forums “Arsenāls” notiek reizi divos gados septembrī. 2008. gada 12. – 21. septembrī festivāls notika deviņpadsmito reizi. Tajā līdzās starptautiskajai konkursa skatei norisinājās Baltijas filmu konkursa skate, Panorāma, īpašas tematiskās programmas un retrospektīvas. Kino forums „Arsenāls” ir noslēdzies. Par festivālā redzēto un paveikto stāsta Kino Foruma “Arsenāls” prezidente ELVITA RUKA.

Kino forums “Arsenāls” ir noslēdzies. Kāds noskaņojums “Arsenāls” komandai kopumā un Jums pašai pēc padarītā darba?
Izvērtējam plusus un mīnusus, noskaņojamies nākotnei. Pats galvenais ir tas, ka dzīva ir skatītāju interese par neikdienišķu kino un apmeklējums bija pārsteidzoši labs. Ir izdevies arī iedrošināt tādu skatītāju, kas ‘’Arsenālu’’ līdz šim nebija apmeklējis, baidoties no pārāk liela avangarda. Filmu programma pierādīja, ka ‘’Arsenālā’’ katrs var atrast savu filmu – gan rūdīts intelektuālis, gan ar mākslu nesaistīts cilvēks.

Raksturojiet spilgtākos notikumus, ko bija iespējams vērot kino foruma “Arsenāls” apmeklētājiem.
Spilgtākie un augstāk vērtētie notikumi bija :
1.Mēmā filma ‘’Salome’’ LNO orķestra mūziķu apskaņojumā (diriģents Aigars Meri). Tā bija gan atklāšanas filma lūgtajai publikai, gan pasākums par biļetēm nākamajā vakarā. Tieši publikas koncerts, uz kuru zāle bija izpārdota, guva viskvēlāko skatītāju atzinību.”Tāds kontakts ar publiku gadās ļoti reti, tas bija kas īpašs un patiesi neaizmirstams’’ ar gandarījumu atzina diriģents Aigars Meri.
2.Mēmās filmas ‘’Saullēkts’’ izrāde Sv. Jāņa baznīcā Rīgā un Sv. Trīsvienības baznīcā Liepājā ērģelnieka Aivara Kalēja apskaņojumā. Pacilātas emocijas un gaiša noskaņa pēc filmas – pieredze, ko vēlētos atkārtot gan festivāls, gan skatītāji.
3.‘’Seanss graudā’’ – spītējot aukstajam laikam festivāla pirmo dienu atklāja lauku ļaudis, kas biļeti uz filmu ‘’Asistents’’ no slovāku retrospekcijas pirka pašaudzētos produktos. Uz improvizētā tirgus galda Berga bazārā tika svērti kāposti un kartupeļi, burkāni un sīpoli, tika nogaršotas medus un ievārījuma karotes, tika slavēta pašcepta maize un svaigi žāvēts speķis. Pēc filmas organizatori un skatītāji vienojās pie kopīgas maltītes un atzinīgi novērtēja gan pasākumu, gan izvēlēto filmu. Pozitīvu emociju gūzma un demokrātiska atmosfēra!
4.Filmas ‘’Par ūdeni – cilvēki un dzeltenas kannas’’ demonstrēšana Vides ministrijas lūgtai publikai. Speciālais seanss, kas izdevās pilnībā – apmierināta publika, režisors, ierēdņi un organizatori. Filmas režisors Udo Mauers sajūsminājās, ka viņa filma tiek izrādīta tik greznā kinoteātrī (Kino ‘’Rīga’’ lielā zāle), bet publika pārsteigta brīnījās, ka dokumentālā filma var būt tik krāšņa, interesanta un izziņai vērtīga. Arī skatītāju aptaujā, kas risinājās starp konkursa filmām, šī filma ieguva augstu vērtējumu un palika 2.vietā tūlīt aiz igauņu ‘’Klases’’.
5. Semināru programmas ietvaros notika Latvijas Psihoterapeitu asociācijas dalībnieku diskusija par programmas ‘’Tēvi un dēli’’ filmām ‘’Lauvas dēls’’ un ‘’Asinssaite’’, kas izpelnījās augstu dalībnieku vērtējumu. Ļoti vērtīgi likās iedziļināties filmas varoņu rīcības motīvos un izvērtēt aktualizēto paaudžu konfliktu, kā arī skatīt to dažādu  kultūru aspektā.

Brīvdabas seansā Vērmanes dārzā bija skatāma spēlfilma “Kāzas Hardangerā”. Skatītāji, kas uz šo seansu būtu tērpušies līgavu un līgavaiņu tērpos, dāvanā saņemtu brīvbiļetes uz “Arsenāla” filmām. Vai bija apmeklētāji, kas izmantoja iespēju? Un kāda kopumā bija skatītāju atsaucība?
Pasākums izdevās pilnībā! Spītējot aukstajam laikam, pusotru stundu garo filmu noskatījās vairāk kā pustūkstotis cilvēku, bet aktīvākie un atraktīvākie cilvēki izmantoja iespēju pabūt jaunā pāra godā – bija gan jau precējušies pāri, gan tie, kas gatavojas, gan ar humoru veidoti. Kopējā noskaņa – optimistiska un pozitīva, ar domu, ka līdzīgi pasākumu jāatkārto biežāk.

“Arsenāla” galvenā balva starptautiskajā konkursa skatē ir 20 000 USD, kura tiek izlozēta. Kurai filmai šogad krita šī laimīgā loze?Un varbūt īsumā par filmu.
Starptautiskās konkursa skates balva tiešām tiek izlozēta. Arī šogad turpinājās rituāls – jādzer dzēriens, kurā iemests priekšmets liecina par veiksmīgu izlozi. Šogad priekšmets bija ziedlapiņa no ceremonijas sākumā nolijušā ‘’ķiršu ziedu’’ lietus, kas simbolizēja šī gada festivāla vadmotīvu – klusumu. Laimīgais vinnētājs izrādījās 12 gadus vecais Pauls Ārgalis, kas bija uzaicināts pārstāvēt filmu ‘’Lūžņu bode’’. Šī filma veidota ASV, tās režisors ir irāņu izcelsmes mākslinieks Ramins Bahrani, kas viesojās iepriekšējā ‘’Arsenālā’’ un šogad nevarēja ierasties pedagoģiskā darba dēļ. Paula Ārgaļa izlozētā balva viņam ir liels un patīkams pārsteigums, jo pagājušā reizē režisors pats izlozē tik veiksmīgs nebija. Filma ieguva arī INTERFILM žūrijas balvu. Tā stāsta par 12 gadus vecu zēnu Ņujorkas nomalē, latīņu kvartālā, kas kļuvis par ģimenes vienīgo apgādnieku un tiek ierauts nežēlīgā pieaugušo pasaulē.

Vēl bez galvenās balvas tika pasniegtas Baltijas konkursa skates žūrijas balvas, Austrijas vēstniecības īpašā balva un īpašā balva festivāla noslēguma filmai. Īsumā pastāstiet par šo balvu laureātiem.
FIPRESCI žūrijas balva Baltijas konkursa skatē tika piešķirta filmai „Vogelfrei” (režisori: Jānis Kalējs, Jānis Putniņš, Anna Viduleja, Gatis Šmits) un starptautiskā konkursa skatē – filmai „Andalūzija” (režisors: Alēns Gomī).
Interfilm žūrija izteica īpašu atzinību Rabina Bahrani filmai „Lūžņu bode” un par labāko filmu starptautiskā konkursa skatē atzina Karlosa Reigadas režisēto „Klusā gaisma” – vienu no šī gada „Arsenāla” programmas visskatītākajām filmām. Par spilgtāko Baltijas konkursa skates filmu žūrija atzina Ilmara Rāga „Klasi” un atzinību izteica Edmunda Jansona īsmetrāžas dokumentālajai animācijas filmai „Čiža acīm”.
Baltijas konkursa skatē par labāko dokumentālo filmu žūrija atzina igauņu režisora Prīta Valkna filmu „Pretvēja nams”, par labāko animācijas filmu – Edmunda Jansona „Čiža acīm”, par labāko spēlfilmu „Rudens Balle”, režisors Veiko Eunpū. Par labāko Baltijas filmu tika atzīta režisoru Jāņa Kalēja, Gata Šmita, Jāņa Putniņa un Annas Vidulejas filma „Vogelfrei”. Balvu un 5000 eiro pasniedza Rietumu Bankas viceprezidente Inga Šīna.
Īpašo „Arsenāla” balvu „Par radošo enerģiju” sāņēma Sergejs Ovčarovs ar filmu „Dārzs”, kura balstīta uz Antona Čehova lugas „Ķiršu dārzs” motīviem.

Pie balvas, ceļojumu uz Venēciju, tika arī divi skatītāji, kas apmeklēja kādu no “Arsenāla” konkursa skates filmām. Kā un kāpēc radās ideja apbalvot arī skatītājus?
Šī tradīcija veidojusies kopā ar atbalstītājiem – aviopārvadātājiem. Iepriekšējā reizē ‘’Čehu aviolīnijas’’ izlozēja laimīgo skatītāju, kas devās uz Karlovivaru festivālu. Šogad ‘’Airbaltic’’ deva iespēju kādam no skatītājiem lidot uz Venēciju festivāla laikā. Izlozē piedalījās tie skatītāji, kas apmeklēja Starptautiskā un Baltijas konkursa filmas kino ‘’Rīga’’ mazajā zālē un aizpildīja vērtēšanas anketu. Par laimīgo uzvarētāju ‘’Airbaltic’’ viceprezidents Jānis Vanags nosauca Eduardu Gavaru – 19 gadus vecu rīdzinieku, kas bija noskatījies filmu ‘’Par dzimtenīti’’ un novērtējis to ar atzīmi – lieliski.

Kas ir tie mērķi, ko vēlaties sasniegt, vai jautājumi, ko vēlaties aktualizēt, rīkojot šo kino forumu?
Indivīds un sabiedrība nedrīkst būt aprobežoti – no tā ceļas lielākās problēmas. Humāns, domājošs kino palīdz izvērtēt pasaules kopainu, liek līdzi just un pārdzīvot, tas liek cilvēkam domāt un tādējādi veic nozīmīgu sociāli un cilvēciski izglītojošu funkciju. Ja skatītājs aizdomājas par ko tādu, kas līdz šim viņam bijis vienaldzīgs – konkrētā filma un filmu forums ir sasniedzis rezultātu.

Kam “Arsenāls”, Jūsuprāt, ir lielākie svētki? Skatītājiem,režisoriem, filmām, nozares speciālistiem, studentiem?

Svētki – skatītājiem. Režisoriem, nozares speciālistiem un studentiem tā ir pacilājoša, interesanta, nopietna kopainas apjausma, tātad – daļa no intelektuālā darba. Veidotājiem tas, pirmkārt, ir darbs un svētki pēc tam. Bet filmām – nu tām jau ir sava dzīve. Domāju, mēs pat īsti nenojaušam, cik ļoti un kā filmas ietekmē mūsu dzīvi…

Varbūt, atskatoties uz XIX kino forumu “Arsenāls”, ir jau radušās kādas jaunas idejas, ieceres nākamajam kino forumam?
Jā, protams. Bet ar plikām iecerēm tālu netiksi, tāpēc tagad sāksies īstais darbs, lai ieceres pārvērstu realitātē.