Nordea klients par mājokļa kredītu maksā mazāk kā trešdaļu no ienākumiem
Autors: Dagnija Stuķēna, 18/12/2008 11:51

Nordea mājokļu kredītportfeļa analīze liecina, ka Nordea vidējais mājokļa kredītņēmējs sava kredīta nomaksai ik mēnesi novirza mazāk kā vienu trešdaļu – vidēji 26 procentus no saviem ikmēneša ienākumiem.

„Diskusijas sabiedrībā par valsts ekonomiskās situācijas attīstību ir saasinājušas bažas daļā kredītņēmēju par to, vai mājokļu kredīta izmantošana nav bijusi pārsteidzīga rīcība un vai kredītu būs iespējams atmaksāt laikā. Analīze par Nordea mājokļu kredītu portfeli liecina, ka statistiski vidējais mājokļa kredīta klients ir 35 gadus vecs, ieguvis izglītību un izveidojis savu karjeru, klients ir ar stabiliem ienākumiem un paņemtais mājokļa kredīts atbilst pārdomāta un piesardzīga kredīta kritērijiem,“ saka Nordea bankas valdes locekle un privātpersonu apkalpošanas daļas vadītāja Jana Strogonova.

Nordea analīze par bankas klientiem liecina, ka vidēji Nordea klientam kredīta atmaksai jāatvēl 26% no ikmēneša ienākumiem: „Vispārpieņemtā prakse ir kredīta maksājumiem nepārsniegt 40% no ikmēneša ienākumiem. Nordea bankas konservatīvā kredītpolitika noteica arī, ka šo ienākumu aprēķinā papildu ierēķinājām 2% drošības buferi. Tādēļ lielākajai daļai Nordea kredītņēmēju ir gana liela drošības zona arī tad, ja ikmēneša ienākumi samazinātos,” skaidro J.Strogonova. Nordea kredīta ņēmējam ir noteikts arī papildu drošības slieksnis – 270 latu „iztikas minimums”. Tā ir bankas noteiktā minimālā summa uz vienu mājsaimniecības locekli, kam jāpaliek pēc ikmēneša kredīta maksājumu nomaksas.

Nordea „vidējais” mājokļa kredīta kredītņēmējs ir 35 gadus vecs speciālists ar kopējiem mājsaimniecības ienākumiem 1500i lati mēnesī. Atmaksājamā summa par mājokļa kredītu ir vidēji astoņdesmit tūkstoši eiro. Lielākā daļa kredītu – 90% ir ņemti eiro valūtā – vidēji uz 18 gadiem.

„Nordea klientu vidējais vecums norāda uz to, ka tie ir cilvēki, kas jau ieguvuši labu izglītību, izveidojošu karjeru un jūtas darba tirgū samērā droši par pieprasījumu pēc savām zināšanām un prasmēm. Savukārt kredīta termiņš norāda uz to, ka kredītņēmēji jūtas stabili un pārliecināti atmaksāt kredītu samērā īsā laika posmā, bet nepieciešamības gadījumā ir iespējas kredīta termiņu pagarināt,” norāda J.Strogonova.


Papildu informācijai:
Dagnija Stuķēna,
Sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre,
Nordea Latvija,
tālr.: 67 077 610,
mob.: 29 470 708,
dagnija.stukena@nordea.com.