Precizētie dati par iekšzemes kopproduktu trešajā ceturksnī parāda, ka ekonomikas lejupslīde ir bijusi vēl pat nedaudz straujāka un IKP, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 4,7%.

Kā jau lika domāt pirms mēneša publiskotās provizoriskās aplēses, sarukums trešajā ceturksnī ir skāris ne tikai mazumtirdzniecību un apstrādes rūpniecību, kur par kritumu jau signalizēja ikmēneša rādītāji, bet arī citas nozares. Tajā skaitā strauju kritumu piedzīvojusi būvniecības nozare, kur pieaugums ceļu būves sektorā vairs nav spējis kompensēt straujo kritumu dzīvojamo un tirdzniecības ēku būvniecībā. No lejupslīdes nav izvairījusies arī transporta un sakaru nozare, kur gada sākumā Krievijas tranzīta plūsmu pārorientācijas ietekmē pieredzēto kāpumu pārmācis ar vietējo tirgu saistīto pārvadājumu kritums.

Izlietojuma aspektā praktiski vienlīdz strauji krities gan privātais patēriņš, gan uzņēmumu pamatkapitāla veidošana un niecīgs pieaugums vēl saglabājies valdības patēriņā. Visi šie dati signalizē, ka ceturtajā ceturksnī IKP sarukums var kļūt vēl straujāks, jo vietējā patēriņa un investīciju ziņā kādas pozitīvas izmaiņas ir grūti saskatīt, bet valdības patēriņš izdevumu samazināšanas rezultātā arī jau būs piedzīvojis kritumu, un negatīvā situācija pasaules tirgos tālāk ierobežos eksporta pieaugumu.

Pie pašreizējiem IKP sarukuma tempiem ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu pieejami līdzekļi ne tikai tekošo maksājumu segšanai, bet arī ekonomikas stimulēšanai, ko var nodrošināt ekonomikas stabilizācijas plāns un vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu. Paredzētās nodokļu izmaiņas, paaugstinot PVN likmi un pazeminot IIN likmi kā nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu ir jau ilgāku laiku diskutēts un atbalstāms solis. Pārdomas tajā pašā laikā rada izmaiņu procentuālie lielumi un tas, vai kopējais nodokļu slogs šajā gadījumā nepalielinās, ekonomikas atbalsta ziņā nedodot vēlamo efektu.


Ieva Vēja,
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste