“Šodien visa pasaule piedzīvo lielu krīzi. Tādu, kādu neesam piedzīvojuši savas dzīves laikā un par kādu esam vien lasījuši grāmatās. Tā ir radījusi milzīgus izaicinājumus mūsu sabiedrībām un ekonomikām, bet vienlaikus tā ir radījusi iespējas ekonomikas transformācijai, balstot to uz zaļo izaugsmi,” videouzrunā Ziemeļu un Baltijas valstu uzņēmējiem uzsvēra K. Kariņš.

Ministru prezidents kā piemēru minēja energoresursus – valstīs ap Baltijas jūru tiek izmantoti dažādi energoresursi, daudzās no tām ir liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars, bet dažas joprojām ir atkarīgas no fosiliem energoresursiem. Būtiski, ka vairākums Ziemeļu un Baltijas valstu atjaunojamos energoresursus uzskata par vienu no reģiona turpmākas attīstības prioritātēm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstis vieno kopīga izpratne par brīvā tirgus ekonomiku, tās atvērtību inovācijām un konkurencei.

K. Kariņš, norādot, ka ražošanas nozarei ir nepieciešama skaidrība un stabilitāte, uzsvēra, ka turpmākos gadus tam par pamatu kalpos Eiropas Komisijas nospraustais Zaļais kurss. Ziemeļu un Baltijas valstīm, kuras vieno kopīga vēsture, līdzīgas vērtības un domāšana, ir kopīgiem spēkiem jāstrādā Zaļā kursa īstenošanā.

Pēc Ministru prezidenta vārdiem, Latvija ir vieta, kurā ir lielas iespējas attīstībai, un starptautiskas kompānijas ir aicinātas investēt un attīstīt uzņēmējdarbību: “Latvijā mīt daudz spējīgu, gudru un talantīgu cilvēku, un kur no padomju rūpniecības pelniem kā fēniksi ir atdzimušas kompānijas, kas ar savu produkciju un pakalpojumiem sekmīgi konkurē pasaules tirgos.”

Uzrunas noslēgumā Ministru prezidents uzsvēra, ka zaļā izaugsme ir ceļš uz ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību, aicinot ikvienu, pēc Covid-19 pandēmijas, apmeklēt Latviju un izmantot iespējas ciešākas sadarbības veidošanai ap Baltijas jūru.