Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs, aktualizējot pāreju uz aprites ekonomiku, ar atklāšanas runu piedalās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotajā konferencē “Aprites ekonomika Latvijā”. Konferencē eksperti diskutē par aprites ekonomikas principu ieviešanu, lai kļūtu par pilnvērtīgu un atbildīgu bezatkritumu sabiedrību.

Parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs: “Latvija, tāpat kā citas valstis visā Eiropā ir uzsākusi ceļu uz aprites ekonomiku un noteikusi to par prioritāru virzienu. Produkti un pakalpojumi, kas izstrādāti atbilstoši aprites principiem, var minimizēt resursu izmantošanu un veicināt materiālu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un resursu atgūšanu. Vienlaikus tā ir iespēja mainīt sabiedrības paradumus – lietot un iegādāties vairāk ilgtspējīgākas preces un pieejamos resursus izmantot pārdomāti. Kopumā šis ir izaicinājums, kas vienlaikus rada iespējas jaunai domāšanai un attīstībai.”

Lai diskutētu par aprites ekonomiku un tālākajiem soļiem, konferencē ar runu uzstājas arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, lai stāstītu par sadarbība starp valsts pārvaldi un privāto sektoru aktīvākai pārejai uz aprites ekonomiku. Savukārt diskusijā “Aprites ekonomika uzņēmumā – kur robežojas bizness ar ražotāja atbildību un iespējām?” piedalās ministrijas vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Aprites ekonomikas mērķis ir novērst atkritumu rašanos, nodrošinot resursu ilglaicīgu un racionālu izmantošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam”**, kuru šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets, paredz veicināt tautsaimniecības pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa* īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Galvenie rīcības virzieni, ko aprites ekonomikas ieviešanā piedāvā plāns ir pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu; resursu produktivitātes uzlabošana visās tautsaimniecības nozarēs, veicinot pētniecības un inovācijas attīstību; priekšnoteikumu veidošana preču otrreizējai izmantošanai; pārejas no preču pirkšanas uz pakalpojumiem veicināšana; materiālu, procesu un atkritumu pārvaldības uzlabošana  prioritārajās nozarēs; pašvaldību lomas stiprināšana aprites ekonomikas principu ieviešanā, kā arī sabiedrības iesaiste, informēšana un izglītošana.