“Mūsu sabiedrībā ilgstoši ir vērojama izteikta polarizācija un aizvien lielāka noslāņošanās. Varas īstenotie centieni, lai it kā saliedētu sabiedrību, to nav saliedējuši, drīzāk otrādi, jo iespējams, ka tieši tāds arī ir bijis varas patieso centienu mērķis – princips “skaldi un valdi” joprojām lieliski strādā un palīdz noturēties pie varas, lai kādas nejēdzības tiku darītas, lai cik nespējīgi un nejēdzīgi būtu varas turētāji,” uzskata Zariņš.

Politiķis norāda, ka, lai kādas pasakas un atrunas izmantotu vara, cenšoties attaisnot savu rīcību, tiesiskā un demokrātiskā valstī tas vienkārši nebūtu iespējams un netiktu pieciests – valsts varai klaji ignorēt likumā noteikto, un rīkoties vienkārši kā pašai ērtāk, nevis kā to nosaka likums. “Šāda varas rīcība grauj Latvju kā tiesisku un demokrātisku valsti pašos pamatos,” norāda Zariņš.

Pēc viņa sacītā, tagad informatīvā telpa tiek piepildīta ar viltus ziņām, un viedokļiem, ka Saeima ir pieņēmusi “nepārdomātu lēmumu”, ka “šis likums nav izpildāms”. “Tie ir meli,” uzsver politiķis.

Viņš atgādināja, ka, lai apstādinātu tendenci, ka politiķi ir nepilda savas apņemšanās attiecībā uz veselības aprūpi un tai paredzamo finansējumu un atrisinātu kritisko situāciju, tika panākta vienošanās starp mediķiem un varu – mediķi uz laiku piekrīt strādāt divas reizes vairāk virsstundu nekā tas ir paredzēts darba likumdošanā, ar nosacījumu, ka politiķi nodrošina skaidras un drošas garantijas medicīnas darbiniekiem attiecībā uz to atalgojumu – trīs gadu periodā no 2019. līdz 2021.gadam nodrošinot ikgadēju 20% finansējuma pieaugumu mediķu atalgojumam.

Lai to nostiprinātu, šādas garantijas tika ietvertas likumā – nosakot valdībai skaidru uzdevumu to ievērot un izpildīt sagatavojot valsts budžetu 2019.-2021. gadam, un jau šī Saeima pieņēma šādu likuma grozījumu, turklāt vienbalsīgi. (Ieskaitot arī tos 9 deputātus, kuri vēlāk jau kā Kariņa valdības ministri atbalstīja FM sagatavoto 2020.gada budžeta projektu, kur šī likuma prasība netika ievērota!)

“Nez, kā šajā gadījumā ir vērtējama to dažu varas politiķu rīcība, kuri tagad cenšas sabiedrībai iegalvot, ka šāds Saeimas lēmums bija nepārdomāts, un nav izpildāms? Ir jāpazaudē vai nu atmiņa vai sirdsapziņa, lai kaut ko tādu varētu atļauties apgalvot. Vēlētājiem būtu vērts iegaumēt un atcerēties šos politiķus līdz nākošajām vēlēšanām,” izteicās Zariņš.

Pēc viņa sacītā, līdz šai dienai valdība tā arī nav spējusi sniegt nekādu tiesisko pamatojumu šādai savai rīcībai.

Runājot par to, kāda būs jēga no Saeimas atlaišanas, politiķis norāda, ka vienīgā iespēja kā iedarbināt politiskās atbildības principu, kad vara rīkojās neatbilstoši tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem, ir sākt Saeimas atlaišanas procedūru. “Pašlaik tas ir vienīgais veids, kā Latvijas sabiedrībai likt politiķiem justies atbildīgiem tās priekšā,” uzskata Zariņš.

“Pretēji visam tam, ko tagad mēģina mums iegalvot visdažādākie viedokļu līderi (kuru sasaisti ar esošo varas eliti ir grūti nepamanīt), ka Saeimas atlaišana sabiedrībai neko nedos, neko nemainīs – reālie fakti jau liecina pretējo. Parakstu vākšana ir tikai sākta, bet premjers jau paziņo, ka turpmāk būs daudz prasīgāks pret saviem ministriem (nez, kas to liedza viņam darīt līdz šim?). Un ir acīmredzami – jo vairāk krāsies paraksti referendumam par Saeimas atlaišanu, jo vairāk vara atcerēsies par sabiedrības vajadzībām un būs motivēta rūpēties par tām,” norāda Zariņš.

“Mums mēģina iestāstīt, ka nebūs nekādas jēgas no šīs Saeimas atlaišanas, jo nākamā Saeima būs tāda pati. Protams, ka nebūs tāda pati. Nekad tā nav bijis. Uz to uzskatāmi norāda arī partiju reitingi. Taču ne jau tas ir noteicošais šajā gadījumā – svarīgākais ir tas, ka, pateicoties šim Saeimas atlaišanas vingrinājumam, sabiedrība būs pacēlusi zemē iemīdīto politiskās atbildības latiņu, nu vismaz tik augstu, lai vara baidītos negaidīti paklupt uz tās.

Tāpēc, pat ja tiks ievēlēti “tie paši vēži”, to attieksme pret saviem pienākumiem būs mainījusies – politiķi vairāk rēķināsies ar sabiedrības interesēm. Sabiedrības ieguvums būs acīmredzams,” uzskata politiķis.

Pēc viņa sacītā, jau pats parakstu vākšanas process politiķiem ir kā Damokla zobens, un, jo vairāk parakstu krāsies, jo vairāk politiķi atcerēsies un rēķināties ar sabiedrības interesēm – rezultātā tie būs simti miljoni nodokļu maksātāju naudas, kas tiks daudz jēgpilnāk un sabiedrības interesēm atbilstošāk izlietoti. Ieguvums no tā būs nozīmīgs. Arī mediķiem likumā paredzētais finansējums, šajā gadījumā, visdrīzāk tiks atrasts vēl pirms referenduma par Saeimas atlaišanu, ja vien mediķi neļausies apmānīties (kārtējo reizi) tiem dotajos politiķu solījumos.

“Pēdējie notikumi saistībā ar valsts budžetu ir jo īpaši satraucoši, jo sabiedrībai tiek piedāvāts tolerēt pat klaji prettiesisku un nedemokrātisku varas rīcību, savukārt visus tos, kuriem tas nav pieņemams – pasludināt par “stulbeņiem”. Nez, vai žurnālisti, kuri tik ļoti (un pamatoti) gaida mediju finansēšanai un funkcionēšanai nepieciešamos politiķu lēmumus un atbilstošas likumdošanas iniciatīvas, arī aicinās sabiedrību tolerēt tādu varas rīcību, kad tā pēkšņi (teiksim – pēc kāda gada) izdomās, ka šāds jau likumā nostiprināts lēmums attiecībā uz medijiem ir “nepārdomāts”, un tāpēc to nepildīs? Nez, kuri tad tiktu nosaukti par “stulbeņiem” ? Turpinot spēlēt šo fronti tēva pagalmā, par “stulbeņiem” tiekam padarīti visi mēs, bet Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts tiek grauta pašos pamatos,” rezumēja Zariņš.