“Swedbank” mātes banka pēdējos ceturkšņu pārskatos piemin izmeklēšanu, ko Latvijā veic policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Viss liecina, ka šai izmeklēšanai ir saistība “Magņicka lietu”.

Pirms 10 gadiem Krievijas cietumā mirušais advokāts Sergejs Magņickis atklāja liela mēroga naudas zagšanas afēru. Viņa darba devējs, finansists Bils Brauders pēc Magņicka nāves izvērsa plašu kampaņu vainīgo sodīšanai.

Šī gada pavasarī, pēc Zviedrijas sabiedriskās televīzijas atklātā par aizdomīgiem darījumiem “Swedbank” filiālēs Baltijā, Brauders vērsās ar iesniegumiem pret “Swedbank” vairākās valstīs. Latvijā bankai bijuši darījumi ar Igaunijas un Lietuvas bankām, caur kurām plūda nauda Magņicka atklātajā krāpšanas shēmā.

Iesniegumā minēti daudzi pārskaitījumi no “Danske bank” filiāles Igaunijā un “Ukio” bankas Lietuvā uz Latvijas “Swedbank” kontiem. Pamatā naudas saņēmēji bijuši Latvijā reģistrētas kompānijas. Izskatās, arī reāli strādājoši uzņēmumi, bet sarakstā trāpījies pa kādam ofšoram, vēsta raidījums.

Runa ir par pārskaitījumiem no “Danske bank” uz Latvijas “Swedbank” 2,7 miljonu ASV dolāru apmērā, no “Ukio” bankas - 37,7 miljonu dolāru apmērā. No tiem lielākā summa - 23 miljoni dolāru - tikusi pārskaitīta tagad jau likvidētai britu kompānijai “Arts Trade LLP”, kurai neesot bijuši uzrādīti finanšu līdzekļi.

Lai gan “Swedbank” sākotnēji netika minēta starp tām Latvijas bankām, kas iesaistītas “Magņicka lietā”, Valsts policijas atbilde liecina, ka šī informācija, visticamāk, tiek pārbaudīta tieši šīs 2012.gadā sāktās lietas ietvaros.

“ENAP tika saņemts jūsu minētais [“de facto” jautājumā minētais] iesniegums un tika uzsākta tajā paustās informācijas izvērtēšana vēl iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Šis kriminālprocess tika uzsākts 2012.gadā (..). Lietā aplūkota pārrobežu nelikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu atmazgāšanas shēma. Izmeklēšana lietā turpinās un tās gaitā pastāvīgi notiek starpinstitūciju sadarbība ar Finanšu izlūkošanas dienestu un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un starptautiskā sadarbība ar ārvalstu tiesību sargājošām iestādēm,” atbild policija.

“Swedbank” skaidro, ka nedrīkst publiski apspriest klientu darījumus un nezinot, kas ietverts policijai nodotajā ziņojumā. Taču kopš 2016.gada banka ieviesusi uzraugu ieteikumus, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu, un pārtraukusi riskantu klientu apkalpošanu.

““Swedbank” ļoti aktīvi centās izlabot šī procedūras, aizlāpīt šos caurumus, lai nekādā gadījumā neriskētu un nepieļautu šādu darījumu pat teorētisku iespējamību,” saka “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Gadā caur banku Latvijā tiek veikti 370 miljoni pārskaitījumu. Pērn izmeklēšanas iestādēm iesniegti 750 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem.