Valsts ieņēmumu dienesta jaunākie dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos degviela benzīntankos pirkta par aptuveni 2 procentiem vairāk nekā pirms gada. Dīzeļdegviela joprojām Latvijā ir pieprasītākais degvielas veids, turklāt ar pieaugošu tendenci. Pieprasījums pēc dīzeļdegvielas pērnā gada 11 mēnešos pieaudzis par 5 procentiem, salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj būtisku cenu pieaugumu degvielai gan novembrī, gan decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgiem rādītājiem. Piemēram, dīzeļdegviela novembrī maksāja par 19% dārgāk, bet decembrī - par 11 procentiem dārgāk nekā pirms gada.

AS VIRŠI-A izpilddirektors Jānis Vība atzīst, ka degvielas nozarē pērnais gads bijis izaicinājumu pilns. «Dažādu ģeopolitisko notikumu rezultātā degvielas cenu gala patērētājam Latvijā būtiski ietekmēja globālais naftas cenu svārstīgums. Bijām liecinieki, ka burtiski dažu nedēļu laikā degvielas cenas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā var piedzīvot gan būtisku kāpumu, gan būtisku kritumu,» uzsver J. Vība. 

Tāpat degvielas cenas ietekmēja akcīzes nodokļa izmaiņas 2018. gada sākumā, kā rezultātā dīzeļdegviela tikai uz nodokļu izmaiņu rēķina sadārdzinājās par 3,8 eirocentiem litrā, benzīns - par 4,8 eirocentiem litrā. Tirgotāji uzsver, ka Baltijas kontekstā šīs akcīzes nodokļa izmaiņas padarīja Latvijas degvielas tirgu mazāk konkurētspējīgu. «Sekas šim lēmumam bija redzamas samērā drīz - ja iepriekš juridiskie tranzīta klienti no Igaunijas uzpildījās Latvijā, tad pēc minētajām izmaiņām daļa no šiem klientiem uzpildes sāka veikt Lietuvā, kur akcīzes nodokļa pieaugums bija mērenāks,» atklāj J. Vība.

Degvielas tirgotāji neņemas prognozēt degvielas cenas izmaiņas pat tuvākajā nākotnē, jo, ņemot vērā decembrī OPEC (Naftas eksportētāju valstu organizācija) pārstāvošo valstu vienošanos par naftas ieguves samazināšanu, tāpat kā gaidāmos izaicinājumus pasaules ekonomikas izaugsmei, arī šajā gadā esot gaidāmas būtiskas naftas cenas svārstības. Tirgotāji gan ir visai pārliecināti, ka šogad turpināsies mazumtirdzniecības tirgus konsolidācija, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Nevarot arī izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, uzsver J. Vība.