«Jaunās valdības politika sāktos ar 2020. gadu,» pēc divu stundu ilgušajām topošās koalīcijas konsultācijām ar Finanšu ministrijas ekspertiem paziņoja K. Kariņš. Politiķis atgādināja, ka nākamā gada budžets jau ir saskaņots ar Eiropas Komisiju un tas atspoguļo vecās koalīcijas plānus. Ja jaunā valdība izšķirtos par savu iniciatīvu virzīšanu jau šajā gadā, tai būtu jāizstrādā jauns budžets un tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas prasītu nepieļaujami daudz laika.

K. Kariņš gan apliecināja, ka mediķu atalgojuma palielināšanai nepieciešamie līdzekļi tiks atrasti jau Eiropā apstiprinātā budžeta projekta rāmjos, turklāt līdzekļus tam nemeklēs, palielinot nodokļus.

Jāatgādina, ka 13. Saeimas sasaukuma valdība tiek veidota jau vairāk nekā trīs mēnešus un Latvijas neatkarības gados tas ir otrs garākais laika posms, kas nepieciešams valdības izveidošanai pēc Saeimas vēlēšanām. Šā ilgstošā procesa dēļ Saeima nav apstiprinājusi šā gada valsts budžetu.

K. Kariņš atklāja, ka visām jaunās valdības iniciatīvām kopā nepieciešams par 660 miljoniem eiro vairāk, nekā pieejams, taču tas nenozīmējot, ka jaunā valdība atmetīs savām iecerēm ar roku. To realizēšana vienkārši tikšot saskaņota ar valsts ekonomikas izaugsmi, arī šā gada kontekstā.

«Mēs neskatāmies, ka būtu jāatsakās no valdības solījumiem [..]. Domāju, ka nekādas lielas novirzes nebūtu. Neviens nav runājis, ka ieviešam jaunus nodokļus šajā gadā, iekļausimies esošajos budžeta deficīta rāmjos [..]. Apetīte nedaudz pārsniedz iespējas, bet nav pilnīgi nesamērojami. Ja skatāmies pakāpeniski un uz ekonomikas izaugsmi, tas nenozīmē, ka vispār nevarēsim realizēt savas ieceres,» optimistisks ir K. Kariņš, kurš uzskata, ka, pat parakstot koalīcijas vienošanos par fiskālās disciplīnas ievērošanu, dažus no šīs valdības prioritārajiem plāniem varētu sākt realizēt.

Jau vēstīts, ka jaunās valdības prioritāšu vidū varētu būt administratīvi teritoriālā reforma, tautsaimniecības stiprināšana, reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē, bezkompromisu tiesiskums, valsts drošība, sadarbība ar diasporu un demogrāfija. Līdzšinējā pieredze liecina, ka visneērtākais sarunu biedrs, kad tiek runāts par budžeta līdzekļu tērēšanu, var būt Nacionālā apvienība, kura ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka cīņā par līdzekļiem demogrāfijas jautājumu risināšanai tā spēj izcīnīt pat šķietami neveiksmei nolemtas cīņas. Taču šoreiz valdībā būs vairāk par trim partijām. Līdz ar to arī cīņas par pieejamajiem līdzekļiem var būt skarbākas.

K. Kariņš arī apliecināja, ka piecas koalīciju veidojošās partijas ir gatavas parakstīt jaunās valdības pamatos liekamos dokumentus - valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un Fiskālo paktu, ar kuru partijas apņemas populistisku mērķu dēļ nepalielināt valsts budžeta deficītu.

«Process notiek, iecere, ka līdz ceturtdienas vakaram varam vienoties par visiem trim dokumentiem, tā, lai piektdien un sestdien partiju valdes varētu lemt par dalību vai nedalību valdībā ar visiem šiem dokumentiem. Pirmdien es tikšos vēlreiz ar Valsts prezidentu, un pēc tam nākamās nedēļas laikā, ja viss iet gludi, mēs varētu apstiprināt valdību,» tālākos plānus ieskicē topošais premjers. 

Iepriekš K. Kariņš paudis, ka uz balsojumu Saeimā viņš jauno valdību varētu likt 22. janvārī. Šajā dienā pie Saeimas nama paredzēta protesta akcija, kuras viens no mērķiem ir pieprasīt ārkārtas vēlēšanas.

Protesta akcijas mērķis, kas pieteikts Rīgas domē, ir pretošanās partiju apvienības Jaunā Vienotība politiķa K. Kariņa veidotajai valdībai. Tāpat plānots protestēt pret Saeimā neievēlētu pilsoņu tiesībām ieņemt ministru amatus, vienlaikus pieprasot ārkārtas vēlēšanas.