Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 2. ceturksnī ES – 60,5%), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,2%, bet Lietuvā – 65,4%.

2018. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 36,2%, kas ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 62,7 tūkstoši jauniešu.

3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir tikpat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš.

Gada laikā darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 28,9% (kritums par 10,0 procentpunktiem). Minimālo algu¹ vai mazāk saņēma 124,2 tūkstoši jeb 15,3% darbinieku, kas ir par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada 3. ceturksnī. 

Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 0,7 procentpunktiem (3. ceturksnī – 33,5%), bet to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 6,3 procentpunktiem (3. ceturksnī – 27,1%).

Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 1,6 procentpunktiem. 

2018. gada 3. ceturksnī 3,3% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 3,0% darba samaksas lielumu nenorādīja.

2018. gada 3. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.