Ja privātmāju īpašniekiem žonglēšana ar spaiņiem, maisiem un konteineriem izdodas samērā labi, tad daudzdzīvokļu namu iemītniekiem atkritumu apsaimniekošana kļūst par visai sarežģītu procesu, kurā ar vienu vīru noteikti nepietiek. Atkritumu apsaimniekošanā jāiesaistās visiem mājas iemītniekiem. C = (f x l+x) x (n x b). Šī ir ministrijas piedāvātā formula atkritumu sastāva mērījumu izmaksu aprēķināšanai. Pašlaik par Ministru kabineta noteikumu projektu turpinās diskusijas. Par laimi rēķināt nepratējiem, formula attieksies tikai uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, nevis uz katru iedzīvotāju atsevišķi. Atkritumu svara un tilpuma attiecību mērījumus būs jāveic četras reizes gadā, jāreģistrē un jāpaziņo pašvaldībai.

Taču uz Jūrmalu, cik noprotams, šī jaunā kārtība neattieksies, jo kūrortpilsētā nolemts svērt katru konteineru katru reizi, kad tas tiek izgāzts atkritumu vedējā. Šis bija pašvaldības nosacījums, kuru izpildot, pie tiesībām apkalpot Jūrmalu tika uzņēmums Clean R. Testa režīmā jaunā sistēma darbojas jau pašlaik - par ceturtdaļmiljonu eiro nopirktas atkritumu mašīnas ar iekrāvējā iemontētiem svariem, bet konteineri ir aprīkoti ar čipiem, kas ļaus atpazīt līguma numuru. Iedzīvotāju un uzņēmumu rēķinos atkritumu svars parādīsies no 1. marta. Pašvaldības galvenais apsvērums, mainot aprēķinu kārtību, ir samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, veicinot šķirošanu. Jūrmalas domes Pilsētsaimniecības un drošības komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš skaidro: «Mudinot iedzīvotājus šķirot atkritumus, mēs iesaistām sabiedrību rūpēs par vidi, kas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir īpaši nozīmīgi. Šķirojot atkritumus, iedzīvotāji varēs samazināt to kopējo svaru, un līdz ar to rēķins par atkritumiem būs mazāks.» Šis gan ir optimistisks pieņēmums, jo rēķinus ietekmē dabas resursu nodokļa likme, bet šķirot patiešām varēs. Jūrmalā pieejami vairāk nekā 130 atkritumu šķirošanas punkti, uz kuriem aiznest pudeles un papīru, kas ir smagākās frakcijas parastā atkritumu konteinerā. Jāatgādina, ka šķirotajā konteinerā atkritumus var izmest bez maksas, jāmaksā ir par nešķirotajiem atkritumiem. Ja valstī tiks ieviesta arī depozīta sistēma, attiecībā uz nelielu daļu stikla un PET pudeļu iedzīvotājiem būs vēl viena izvēle - aiznest atpakaļ uz veikalu un saņemt atpakaļ savus 20 centus.

Latvijas Pašvaldību savienība pagaidām saviem biedriem nekādas rekomendācijas attiecībā uz atkritumu svēršanas sistēmu nesniedz. Padomniece Sniedze Sproģe skaidro, ka vispirms jāpaskatās, kā sokas Jūrmalai - vai rēķini neaug un vai elektroniskā čipu sistēma darbojas. Tieši tehnisku problēmu dēļ no tādas atteikusies Dānija. Laikapstākļi tur līdzīgi kā pie mums - daudz slapjuma, arī sals. Elektronika bieži bojājusies. Jūrmalas gadījumā gan tiek izmantotas jaunākas paaudzes tehnoloģijas, varbūt sekmēsies labāk.

Tikmēr valstī kopumā vajadzētu uzlabot atkritumu dalīto vākšanu un, pēc Pašvaldību savienības pārstāves domām, šim nolūkam pietiktu ar trim konteineru veidiem: tīriem atkritumiem, netīriem un vēl atsevišķu stiklam - lai šķirošanas rūpnīcās darbinieki rokas nesagriež.