Čakša atzīst, ka e- veselība ir slikti īstenots projekts. “E-veselības sistēmas veidošana bija dārgs, neefektīvs un slikti vadīts projekts, kādu biznesa vidē neviens neatļautos veidot,” uzsvēra ministre.

Viņa norādīja, ka e- veselības sistēmas veidošanā ieguldīta ļoti liela nauda, bet rezultāts nav tāds, ar kuru varētu lepoties.

Skaidrojot projekta neveiksmi, Čakša norāda, ka e-veselības tapšanā deviņos gados nomainījusies virkne atbildīgo un sarakstīta “kaudze ar papīriem”. Bet būtiskākā kļūda bijusi tā, ka jau sākotnēji neiesaistīti gala lietotāji.

Vienlaikus Čakša norāda, ka ne visu padarīto būtu jāizmet ārā, viņasprāt, elektroniskās darba nespējas lapas ir tā daļa, kuru var iedarbināt.

Elektronisko darba nespējas lapu sistēmu pilnā apjomā iecerēts iedarbināt no 1.decembra.

Ja līdz tam laikam ar ārstiem nebūs noslēgti līgumi par sistēmas lietošanu, tad tā nevarēs sākt strādāt.

Jau ziņots, ka par e-veselību valdība vienojās pirms vairāk nekā desmit gadiem, un beidzot sistēma sākusi strādāt un par tās lietošanu slēdz līgumus ar ārstiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)paziņojusi, ka izprot un atbalsta ģimenes ārstu lēmumu neparakstīt līgumus par nepietiekami pārbaudītas e-veselības sistēmas sasteigtu ieviešanu obligātā kārtā.

LVSADA piekrīt, ka tādā veidā tiktu apdraudēta darba vide, kurā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi.

Rezultātā cietēji varētu būt gan pacienti, gan mediķi, un šādu risku ir iespējami jāsamazina. Kā liecina starptautiskā pieredze, e-veselības ieviešanai ir ne tikai priekšrocības, bet arī tādas nopietnas blaknes kā izdegšanas sindroma veicināšana, pacientam veltītā laika samazināšana un darba procesa kavēšana. Tas savukārt izraisa pacientu neapmierinātību ar saņemtā pakalpojuma kvalitāti.