Jau 2009. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāca klajā ar piedāvājumu skolas sākšanas vecumu noteikt no sešiem gadiem. Tika izstrādāti arī likuma grozījumi, ko apstiprināja valdība, bet Saeima nobremzēja, ar īsu šā jautājuma vēsturi iepazīstināja IZM pārstāve Ineta Īvāne, piebilstot, ka arī eksprezidents Andris Bērziņš aicinājis mazināt skolēnu vecumu, beidzot vidusskolu. I. Īvāne rosināja ne tik ļoti koncentrēties uz sekām, bet uz bērna ieguvumiem un iespējām, uzsākot agrāk mācības.

Šobrīd ar tik garo pirmsskolas laiku bērni tiekot apzagti, jo piecu gadu vecumā mācās krāsot, sešos atkal krāso, septiņos joprojām krāso. «Cik ilgi to var darīt?» retoriski vaicāja IZM pārstāve. Pirmsskolas programmas pagūšanai pilnīgi pietiekot ar vienu, nevis diviem gadiem. Ir jāļauj bērniem sākt mācīties sešos gados, bet ar ārsta atļauju - septiņos. Viņa arī uzsvēra, ka 1. klasi varēs atvērt ne tikai skolā, bet arī bērnudārzā un mācību iestādes vadītājs varēs pats noteikt stundas garumu sākumskolā. Lielas cerības tiek liktas uz nākamgad īstenoto pilotprojektu, kurā iesaistīsies 80 skolas.

Vispārējās izglītības satura centra (VISC) nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece vērsa uzmanību, ka bērns ir zinātkārs, ir tikai jautājums, kurā brīdī un kāpēc tā griba zināt mazinās. Skaidrs, ka mācību saturam ir jāmainās, bet to padarīt saistošāku un mūsdienu prasībām atbilstošu var tikai tad, ja mainās arī nozarē strādājošo «komfortablā domāšana». «Skola nenozīmē tikai sēdēšanu solā, un tas nebūtu jāattiecina arī uz 17 gadus vecajiem,» strikti teica I. Upeniece. Galu galā pētījumi rādot, ka bērni kļūstot arvien atšķirīgāki pēc psihoemocionālās un fiziskās attīstības, tāpēc jāpieņem bērns tāds, kāds ir, izmantojot mācīšanā individuālu pieeju. «Jāpārslēdzas no skolotāja uzstādījuma - es zinu, un tu paklausies - uz citu pieeju, ka mēs kopīgi nonākam pie atziņām,» uzsvēra VISC pārstāve.

Gan antropoloģe Silvija Umbraško, gan pediatre Anita Oginska ir pret vispārināšanu. Esot jāņem vērā bērna fiziskā attīstība, un tas nav izdarāms ar IZM lēmumu, bet gan mediķu un psihologu atzinumu. Ja nav sarežģījumu ar veselību un arī ģimenes ārsts atbalsta šādu vecāku lēmumu, tad skolā «var iet kaut vai piecgadnieks». A. Oginska arī akcentēja, ka šajā vecumā atšķiras zēnu un meiteņu smadzeņu attīstība: meitenes ir gatavākas uzņemt jaunu informāciju, kamēr puikas ir «fiziskāki». Satraucoši ir arī tas, ka 85% bērnu, kā liecina pētījumi, ir stājas traucējumi, un, ja visa diena jāpavada neatbilstošās mēbelēs, tas tikai pastiprina mugurkaula defektus. Skolā noteikti vajadzētu sekot tam, vai galdi un krēsli ir mazajam skolēnam atbilstoši. S. Umbraško arī ieteica saīsināt un vienkāršot stundu sarakstu: dienā ne vairāk kā četras stundas, atsacīties no svešvalodām un citiem liekiem priekšmetiem, samazināt apgūstamo satura apjomu.

Arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Aija Kļaviņa norādīja uz skolas vides piemērotību šā vecuma bērniem. Kā labu piemēru viņa minēja ASV, kur viņas meita kādu laiku apmeklējusi bērnudārzu: daudz laika ticis pavadīts laukā, plaši izmantotas lomu spēles, rosināta bērnu iniciatīva, telpās nebija tradicionālo solu, pie sienām ļoti daudz uzskates materiālu. Latvijā pārāk strauji notiekot mācīšanās process, piemēram, jau pirmajā klasē tiekot apgūtas pamata matemātiskās darbības, un nereti starp zināšanām un praktisko pielietojumu ir maza saistība.

Pret to iebilda RPIVA profesore Anita Petere: bērns spēj daudz vairāk, nekā mēs, pieaugušie, domājam. Ar šā laika sešgadīgajiem nevarot komunicēt tāpat kā ar viņu vienaudžiem pirms desmit gadiem. Lūk, kāda studente, kas strādājot arī bērnudārzā, teikusi, ka vecākās grupiņas audzēkņiem nākas mācīt 1. klases vielu, jo pirmsskolas programma kļuvusi par vieglu. Tad rodoties jautājums: ko viņi darīs skolā? Viņa esot par to, ka sešos gados var sākt skolas gaitas. Tikai mācību videi jākļūst brīvākai, nav jāsēž klasē, bet skolotājs pats regulē, kā un kur mācību process notiek. Jādomā, kā palīdzēt pedagogiem, lai viņi radoši pieietu savam darbam, arī piedāvājot savas izstrādātas sākumskolas programmas.

RPIVA Bērna valodas pētījumu centra pētniece Agrita Tauriņa norādīja, ka tagad daudzi pirmsskolas un sākumskolas pedagogi gatavo didaktiskos materiālus, jo ne katra pašvaldība var iegādāties gatavus komplektus. Nav arī žurnālu bērniem, jo izglītības iestādes nespēj tos iegādāties. Tāpat mīnuss esot izglītota skolotāja palīga trūkums: ja tāds ir, viņš lielākoties pieslēdzas tikai starpbrīdī, nevis «piedalās komandā». Viņas secinājums esot tāds, ka laist no sešiem gadiem skolā var tikai bagātās valstīs, bet esot jautājums - vai to var darīt Latvijā?

***

• sešgadīgs bērns nav uztverams kā statiski vidējais

• jāņem vērā bērna psihiskā un fiziskā labsajūta

• pētījumi liecina, ka bērns fiziski vēl nav gatavs sākt skolas gaitas

• svarīgi ir skolēna mācību sasniegumi, vērtēšana

• klašu komplektēšana

• dienas ritms atšķiras bērnudārzā un skolā

• visās pirmsskolas iestādēs nav adekvātu apstākļu