Viņķele pauda pārliecību, ka virkne pašvaldību labāk skolas tur bada maizē, apzinoties, ka tā ir viena no darba iespējām, nekā dara to, kas vietvarām ir jādara – piesaista investīcijas.

Viņa uzsvēra, ka, lai arī pedagogu alga ir ļoti liela pārmaiņa, kurai ir blaknes, tomēr pašlaik vairāk izskatās, ka pašvaldības spēlē tādu spēli, ko sauc par “bērnu un skolu ņemšanu ķīlā”. Kā piemēru viņa minēja Rīgu, kurā ir skolas, kas atrodas netālu viena no otras, taču nedz viena, nedz otra netiek reformēta.

Pēc Viņķeles vārdiem, pašvaldību nespēja veikt reformas ir universāla un to pašvaldības piekopj neatkarīgi no politiskās piederības.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien uz sēdi aicinājuši izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas gaitu.

Sēdē aicināti piedalīties arī Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvji. Tāpat uz tikšanos aicināti pārstāvji no Augstākās izglītības padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Rīgas domes, Latvijas Rektoru padomes un Latvijas Studentu apvienības.

Jau vēstīts, ka partijas “Saskaņa” Saeimas deputāti Saeimas prezidijam iesniegusi izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) demisijas pieprasījumu.

Šo priekšlikumu atbalstījuši deputāti no 3 partijām – “Saskaņa”, “Reģionu Apvienība” un “No sirds Latvijai”. Saeimas balsojumam par Šadurska atkāpšanos jānotiek 10 dienu laikā.

Jau vēstīts, ka valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.