Rubesa atklāja, ka domstarpības, kas radās līguma tapšanā ir atrisinātas, taču katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīgi juridiskie procesi un likumdošana, un iemaņas, kas valstīm savstarpēji jāharmonizē.

Līdz gada beigām “Rail Baltica” valde izsludinās darba plānu par konkursu un veicamajiem darbiem, lai piegādātāji varētu zināt, kad gatavoties. “Visiem vietējiem uzņēmējiem visās Baltijas valstīs būs iespējas piedalīties iepirkumos,” apliecināja Rubesa.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 30.septembrī, sanāks uz sēdi, lai atbildīgās amatpersonas iztaujātu par aktuālo situāciju dzelzceļa projekta “Rail Baltica” attīstībā.

Komisijas sēdē aicināti piedalīties Satiksmes ministrijas pārstāvji un uzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši konsekventi pauduši skaidru un vienotu atbalstu dzelzceļa savienojuma ar Rietumeiropu izbūvei. Pēdējais apliecinājums tam ir četru valstu parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāju šī gada 19.septembrī pieņemtais kopīgais paziņojums, kurā politiķi pauž atbalstu Rail Baltica projektam un aicina atbildīgās puses stingri ievērot projekta termiņus, lai nezaudētu tam paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

Paziņojumā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentārieši norāda, ka tas ir gadsimta nozīmīgākais projekts Baltijā un dzelzceļa attīstība ir arīdzan Baltijas valstu nacionālās drošības jautājums.

Jau vēstīts, ka Briselē kopuzņēmuma A/S RB Rail padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji tomēr vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildību sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā.

Šobrīd izdiskutētais iepirkumu modelis paredz konsolidēt iepirkumus, kas ļauj sasniegt ekonomisku efektivitāti, iegūstot labāko cenu par kvalitatīvu produktu, kā arī veikt nacionālos iepirkumus pēc vienotiem, RB Rail izstrādātiem principiem. Iepirkuma modelis nosaka konkrētas Rail Baltica ieviesēju atbildības. RB Rail būs atbildīgi par būtiskajām izpētēm, par vienotiem tehniskajiem standartiem, kopējām iepirkuma vadlīnijām, kā arī tehnoloģiju un izejmateriālu iepirkumiem, kas attiecināmi uz visu trasi. Savukārt katras valsts nacionālie ieviesēji, kā Eiropas dzelzceļa līnijas Latvijā, veiks iepirkumus tā saucamajiem punktveida objektiem – dzelzceļa un lidostas stacijas, loģistikas centri, depo, kravu termināli utml, kā arī veiks nekustamo īpašumu atsavināšanu.