Pat ja veselības nozares profesionāļi vēlētos iebilst, šie skaitļi un grafiki patiešām ataino reālo situāciju - veselības aprūpe nav pieejama, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Taču Latvijas Banka pēc būtības neatbild uz jautājumu, kā, ieviešot papildu maksājumu, kas gadā būs mērojams vairākos simtos eiro, palīdzēs šiem cilvēkiem tikt pie veselības aprūpes pakalpojumiem.

Latvijas Banka ikgadējo tautsaimniecības konferenci šogad veltīja reformām veselības un izglītības nozarē. Nebūs melots, ka Latvijas Bankas veiktais veselības nozares izvērtējums ir interesants un balstīts datos (mediķu arodbiedrības līderis Valdis Keris gan konferencē centās pateikt, ka «banka melo» par atsevišķiem datiem, piemēram, necauskatāmu sistēmas finansējumu), kuri par veselības aprūpi nepasaka neko labu. Lielāko daļu no šiem secinājumiem ikviens Latvijas iedzīvotājs ja ne izjūt uz savas ādas, saskaroties ar augstajiem līdzmaksājumiem slimnīcā, tad ik dienu dzird par to runājam pašmāju vai starptautiskus ekspertus. Veselības ministre Anda Čakša pēc bankas ekspertu ziņojuma teica: jūs pasakāt vecākiem, ka bērns (veselības sistēma - aut.) ir slinks, slikti mācās, slikti uzvedas, un atbildes vietā, ko darīt, sakāt: mainiet bērnu. Tātad svarīgākais jautājums ir - kādu reformas ceļu veselības aprūpē izvēlēties Latvijai?

Latvijas Banka piedāvā ieviest obligātu veselības apdrošināšanu. Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sacīja: tā ir konceptuāla izšķiršanās - administratīvi «salāpīt» esošo sistēmu vai radīt sistēmu, kas, pēc eksperta domām, motivētu pastāvīgi uzlabot efektivitāti, jo veselības aprūpes sistēmā tiktu ieviesta regulēta konkurence. «Pašlaik Latvijas iedzīvotājiem ir augsti līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, un tie ir decentralizēti, proti, cilvēki maksā, kad saslimst un kad kļūst par pacientiem. Tas ir neefektīvākais veids, kā organizēt finansējumu,» teica U. Rutkaste. «Mēs piedāvājam kardinālu reformu. Par pakalpojumu maksātu apdrošināšanas sabiedrības, kuras lielāko daļu finansējuma saņemtu no valsts budžeta, bet papildus būtu iedzīvotāju līdzmaksājumi, iegādājoties polisi. Rezultātā maksātu visi strādājošie, nevis tikai pacienti, un tiktu ievērota solidaritāte - veselais maksā par slimo, kas nenotiek tagad, jo tagad cilvēks ar šiem maksājumiem saskaras tad, kad saslimst.» Latvijas Banka arī kritizē izskanējušos viedokļus par iespējamo darbaspēka nodokļu iezīmēšanu veselības aprūpei vai atsevišķu nodokļu palielināšanu. Tas samazinās Latvijas konkurētspēju un palielinās nodokļu slogu darbaspēkam Latvijā tik augstu, ka mēs būsim pirmajā vietā Eiropā… Salīdzinot ar Lietuvu (veselībai tiek novirzīti deviņi procenti no sociālajām iemaksām) un Igauniju (13 procenti no sociālajām iemaksām), Latvijai, pēc bankas eksperta teitā, vajadzētu šīs iemaksas palielināt līdz 40-45 procentiem esošā 34,1 procenta vietā. Arī citu nodokļu iezīmēšana vai palielināšana problēmu nerisinās. Taču gada maksājums ap 300 eiro - tas nav ne nodoklis, ne nodeva, tas ir maksājums. Tā uzskata Latvijas Banka. Jāiebilst, ka tās piedāvātajā modelī apdrošināšanas polises būs jāiegādājas obligāti un visiem strādājošajiem (citu valstu pieredze rāda, ka to izdara 99 procenti cilvēku). Kas notiktu, ja šādu polisi cilvēks nenopirktu? Atbilde ir tikai veselības ministrei: cilvēkam ar norautu pirkstu apturētu asiņošanu, bet samaņu zaudējušo atmodinātu un pateiktu: vari iet, jo tā ir neatliekamā palīdzība. Izskanējis, ka pret polišu nepircējiem vērstos kā pret parādniekiem ar parādu piedziņu.

***

UZZIŅAI 

Latvijas Banka rēķina:

• Latvijas iedzīvotāju maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem pašlaik ir 270 eiro mēnesī jeb nepilni 4% no vidējās neto algas

• Veselības aprūpes finansējuma sadalījums pa avotiem (% no kopējā privātā finansējuma)

• Pašlaik 100% maksā slimais

• Apdrošināšanas modelī 60% maksā veselais, 40% maksā slimais

Avots: Latvijas Banka