Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis par internātskolu jautājumu ir runājis arī ar premjeru un pārējiem ministriem, un viņi «guvuši skaidru sapratni par to, kāda ir situācija», Neatkarīgajai norādīja K. Šadurska preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

Patiesība esot tā, ka internātskolas pildot tās pašas funkcijas, ko vispārizglītojošās skolas, jo tajās nemācās bērni «ar medicīniskām diagnozēm», bet gan lielākoties ar sociālām un uzvedības problēmām. Turklāt «internātskolas nereti atrodas tur, kur aiz sētas ir parastas mācību iestādes ar internātiem jeb dienesta viesnīcām». Atšķirība starp šiem diviem izglītības iestāžu tipiem esot vien finansējumā: vispārizglītojošās ir pašvaldību, bet internātskolas - valsts pārziņā. Tā galu galā ir disproporcija un nevienlīdzīga pieeja, uzsvēra M. Langrāts. Viņš noliedza to, ka, slēdzot šīs skolas, cietēji būs bērni - arī šie skolēni varot mācīties kopā ar visiem pārējiem. Tomēr vēl jau nekas akmenī neesot iecirsts un šis jautājums vēl tikšot diskutēts un skatīts.

LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka «šajā lietā vēl nekas nav pavirzījies uz priekšu». Ir skaidrs, ka, lai nodrošinātu internātskolu tālāku darbību, pašvaldībām kopumā būtu vajadzīgi 4,8 miljoni eiro. Viņa akcentēja arī to, ka būtu jāizskata rūpīgi, kuras izglītības iestādes finansēs valsts un kuras pašvaldība, kā arī jādefinē izmaksu grozs, nevis pēkšņi jānoliek visi fakta priekšā. «Ja likvidē internātskolas, tad jāpaanalizē, kas notiek ar to audzēkņiem. Jāņem vērā, ka mums nav pietiekami audžuģimeņu, nav arī jauniešu māju, kā tas ir citās valstīs. Bet šajās skolās ir labi sakārtota infrastruktūra, bērni mācās, ir pieskatīti un apkopti. Vai viņi iekļausies parastajās skolās?» šaubas neslēpj I. Dundure. Attiecībā uz K. Šadurska minētajiem negatīvajiem piemēriem, ka, lūk, ir skolas, kur no sarakstos esošajiem 60 skolēniem patiesībā mācās 16 un par šīs iestādes naudu tiek algots pagasta grāmatvedis un vēl zirgkopis, I. Dundure teic, ka tādā gadījumā jāvaicā - kāpēc tad IZM to pieļauj? Nav jau tik daudz internātskolu, lai tās nevarētu izkontrolēt. LPS pārstāve arī akcentēja, ka skolas var slēgt ne vēlāk kā pusgadu pirms mācību gada sākuma, nevis pāris mēnešus pirms tā.

«Jautājums noteikti tiek pārāk sasteigts. Ja arī 1. janvārī skolas pāriet pašvaldību ziņā, mācību gada vidū tas nav izdarāms. Pieļauju, ka to vēl varētu darīt no 1. jūnija,» - šādu viedokli pauda Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Katrā ziņā viņas vadītājai vietvarai tādu līdzekļu nav (būtu nepieciešami ap 300 000 eiro), lai uzturētu Drabešu internātskolu, kurā mācās ap 50 bērnu. Viņa pieļauj, ka pēc skolas slēgšanas daļa audzēkņu paliks aiz strīpas. Vai Cēsīs, kuras no Drabešiem ir vien septiņu kilometru attālumā, šiem bērniem cels internātu, viņa ļoti šaubās. Un - vai arī ir saprātīgi to darīt, ja te ir mācību iestāde ar labi sakārtotu infrastruktūru.

Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats visā tajā saskata IZM vēlmi atrast naudu, kuras pietrūkst jaunajam algu modelim. Bet par iespēju integrēt internātskolu audzēkņus parastajās skolās viņš nav pārliecināts: tad jau pašvaldības to sen būtu izdarījušas. «Nu ir šīs skolas kaut kur pa vidu starp vispārizglītojošām un speciālajām, jo vairākums audzēkņu, kas nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, ir ar nopietniem uzvedības un arī mācīšanās traucējumiem. Ja tagad visus viņus ieliksim parastajās skolās, uzvedības problēmas kļūs vēl lielākas. Galu galā - viena daļa nemācīsies vispār, nodosies klaiņošanai, pieaugs noziedzība,» prognozē V. Špats. Cesvaines pašvaldībai noteikti neesot vēlmes slēgt internātskolu, kurā no 59 audzēkņiem trešdaļa ir no Cesvaines novada, pārējie - no Gulbenes un Madonas novadiem. Ja valsts atteiksies to finansēt, rēķināšot, vai tos 150 000 eiro var atrast vietvaras budžetā.