Situācijas attīstība Latvijas tautsaimniecībā, no vienas puses vēl saglabājoties zemam iekšzemes pieprasījumam, bet no otras - uzlabojoties konfidences līmenim un augot ražošanas apjomiem eksportējošajās nozarēs, stabilizējusi arī naudas daudzumu apgrozībā. 2010. gada maijā naudas bezskaidrās naudas apjoms ekonomikā gandrīz nemainījās, bet gada pieauguma temps turpināja augt un sasniedza 4.9%, skaidro Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts.

Naudas apjomu maijā maz iespaidoja skaidrās naudas apgrozībā pārmaiņas - tā palielinājās vien par 0.2%. Savukārt nedaudz straujāks (par 0.4%) bija iekšzemes noguldījumu pieaugums, kāpumu nosakot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību latu noguldījumu palielinājumam, bet eiro noguldījumu atlikums samazinājās. Pozitīvi vērtējams tas, ka noguldījumu pieaugumā noteicošā bija ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par 2 gadiem) komponente.

Maijā mazinājās pusotru gadu ilgusī kreditēšanas sarukuma tendence. Kopš 2008. gada oktobra, kad sākās kreditēšanas kritums, kredītu atlikums ik mēnesi kritās vidēji par 0.6%, bet maijā sarukums veidoja vien 0.1% jeb 12.5 milj. latu un latos izsniegtie kredīti pat pieauga. Līdz ar to jau otro mēnesi pēc kārtas uzlabojās arī kredītu gada pārmaiņu dinamika, kredītu gada krituma tempam no -7.8% aprīlī samazinoties līdz -7.2% maijā.

Tautsaimniecības stabilizācijas tendences noteiks mērenu naudas piedāvājuma kāpumu arī turpmākajos mēnešos. To veicinās arī pakāpeniska kreditēšanas aktivizēšanās gan uzņēmējdarbības sfērā, gan attiecībā uz mājsaimniecībām, kas pārliecinātas par savu finansiālo ilgtspēju.